Ikgadējai gada albuma izlasei esmu atradis jaunu publicēšanas laiku un arī jaunu koncepciju – albumu vāciņi viens aiz otra secīgi tiek publicēti manā “instagram” kontā, līdz ar to tops ir kļuvis savā ziņā interaktīvāks.
Lai nebūtu lieku pārpratumu, atgādināšu, ka šajā simtniekā apkopotas simts “ārzemju” skaņu plates, kuras, lai cik tas smieklīgi nebūtu, esmu klausījies no darba brīvajā laikā, galvenokārt tās straumējot servisā “Spotify” vai klausoties uz skaņu plašu atskaņotāja – šī topa sastādīšanā nav ņemti vērā nekādi pārdošanas vai kādi citi komerciālie rādītāji, šim nav nekāda sakara ar to, ko esmu atskaņojis radio vai ballītēs. Šis ir mans subjektīvais vērtējums par interesantākajiem ierakstiem ārzemju populārajā mūzikā – katru albumu šogad mēģināšu aprakstīt viena tvīta garumā.
70. Pond – Man It Feels Like Space Again
Mūsdienās viss ir savā starpā saistīts – “Pond” ir austrāļu “Tame Impala” turnejas sastāva tumšā puse. Skaļi, grandiozi, bezgalīgi psihodēliski.
69. The Arcs – Yours, Dreamily
Ja ierakstu kompānija neļauj katru gadu izdot jaunu “The Black Keys” albumu, tad Denam Oirbekam nekas cits neatliek kā uzspēlēt ar citiem džekiem, nedaudz pieklusināt ģitāras un nosaukt grupu nedaudz savādāk. Šis albums ir kārtējais pierādījums tam, ka Oirbeka popdziesmas kļūst aizvien labākas un aizraujošākas.
68. Alex G – Beach Music
Divdesmitdivgadīgais Aleksandrs Džianskolli meklē kaut ko pavisam jaunu “LoFi” alternatīvajā mūzikā un veido jaunu, vēl iepriekš nedzirdētu skaņu sienu. Ļoti interesanti.
67. Young Fathers – White Men Are Black Men Too
Pērnā gada “Mercury” laureāti uz karstām oglēm turpina savu triumfu ar enerģisku plati, kas atgādina “TV On The Radio” ziedu laikus.
66. Tobias Jesso Jr. – Goon
Lenona un Makartinja klišejām pārbāztais šķiršanās albums “Goon” tomēr būs ar trekniem burtiem mūzikā ierakstījis Tobiasa Džesso vārdu, kaut daudzas augstās atzīmes jaunskungs, manuprāt, saņēmis avansā. Tobiass, šķiet, atceļojis laikā no sen aizmirstas Amerikas un lieliski spēj savā izteiksmē izmantot nostaļģiju.
65. Jennifer Castle – Pink City
Toronto folka dziesminiece Kāstla piedāvā ļoti vienkāršas dziesmas, kas ietērptas glītos aranžējumos un smalkos producenta trikos. Stīgu aranžijas uzticētas Ouvenam Paletam.
64. Action Bronson – Mr. Wonderful
Marka Ronsona pieskatīts, bijušais pavārs “Action Bronson” šogad izdevis diezgan parupju, bet aizraujošu hiphopa plati.
63. Sun Ra – Gilles Peterson presents Sun Ra and His Arkestra
“Sun Ra” ar un bez orķestra savā dzīves laikā izdeva 71 studijas albumu un 48 dzīvos ierakstus. Savu versiju par avantgarda džeza meistara daiļradi nu radījis britu dīdžejs Džailzs Pītersons, kurš divos diskos iespēlējis dīdžejmiksu, kurā brīvi ceļo pa “Sun Ra” diskogrāfijas tumšākajiem nostūriem.
62. Leon Bridges – Coming Home
Atbilde neskaitāmiem jaunās paaudzes britu soulmeņiem – Teksasas dziesminieks Leons Bridžess, kurš ne tikai var lepoties ar brīnišķīgi samtainu vokālu, bet arī raksta mūsdienām patīkami neatbilstošas melodijas.
61. George Fitzgerald – Fading Love
Britu guļamistabas elektronisko dziesminieku saimei šogad pievieneojies jauns vārds – Džordžs Fitcdžeralds, kurš dzimteni nomainījis pret Berlīnes mūžseno bohēmu, tādejādi radot daudz minimālākas tehno šūpuļdziesmas, kā sākumā varētu gaidīt.