2010. gads jau ir labākais gads “evaaaa”. Vidēji katrs zemeslodes iedzīvotājs ir iztērējis 30 santīmus, lai skatītos datorgrafikā iemūžinātu Irākas kara glorifikāciju trīs stundu garumā, “Google” draud aizvākties no Ķīnas, cilvēces ģeogrāfijas zināšanas ir uzlabojušās, meklējot kartē Haiti, un Lielbritānijas singlu topa pirmajā desmitniekā 80. gadu progpoprokeru “Journey” opuss “Don’t Stop Believin'” ieņem veselas divas pozīcijas, diemžēl gan atšķirīgos izpildījumos!
Šķiet, šis ir pirmais lielais jaunā gada pārsteigums. Nopietns, melodisks un iespaidīgs “Massive Attack” darbs, kurā, līdzīgi kā kolēģu “Portishead” šedevra “Third” gadījumā, nav mēģināts rekonstruēt pagātnes panākumu formulas. Roberta Del Nadžas repa monotonie uzbrukumi ir pazuduši, cerams, uz visiem laikiem, desmit albuma dziesmās duetam ļaujot koncentrēties uz melodijām un to skanējumu. “Heligoland” ir dzīvākais (instrumentu pielietojuma ziņā) un gaišākais (nekādas globalizācijas samazgas tekstos!) “Massive Attack” albums. Lai arī dziesmu iedziedāšanai pieaicināti labi zināmi vokālisti, viņu balsis šeit neatgādina neko iepriekš dzirdētu – Hopa Sandovāla, Deimons Albarns, Gajs Gārvijs un pērējie ir tikai sastāvdaļas sarežģītā mehānismā, kur svarīgi ir arī simtiem blakus apstākļi!
Kjerans tak sen vairs nav nekāds “jaunais mūziķis” un pēdējais, kas viņam vajadzīgs, ir kādam kaut ko pierādīt! Ja godīgi, par “Four Tet” jauno albumu pasaules presē neesmu izlasījis nevienu labu vārdu, bet atliek Hebdenam to visā krāšņumā par velti piedāvāt pasaulei “Soundcloud” portālā, un pasaulē pēkšņi ir par dažiem smaidīgiem cilvēkiem vairāk! “There Is Love In You” ir negaidīti gaišs ieraksts no kura straumēm ārā gāžas tūkstošiem skaņas, kuru sakārtošanu šādi māk veikt tikai viens cilvēks. Iespējams, labākais, ko “Four Tet” izdarījis kopš “Rounds”!There Is Love In You by Four Tet
“Guillemots” augstu lēca un, pieļauju, piezemējās ar smagu kritienu. Lai atpelnītu stīgu aranžējumu izmaksas albumam “Red”, Faifs Dendžerfīlds ir grupas kolēģus atstājis mājās un sacerējis šabloniskas popdziesmas, kas pašas par sevi arī nav nekas īpašs. Taču Dendžerfīlda rotaļīgās aranžējumu idejas un ķērcoši romantiskais vokāls ļauj acu mirklī noticēt, ka dziesminieka mīlas lirikas nāk no sirds dziļumiem un ir patiesākas par jebko, kas šodien atrodams “top 40”. “Fly Yellow Moon” īpaši piemērots ļoti agriem rītiem pēc ļoti garām ballītēm…
Ar “One Life Stand” “Hot Chip” iesoļos dzīvo klasiķu kārtā. Trešais albums pēc kārtas, kas ir pārpildīts ar ultra moderni skanošām 80. gadu estētikas ietekmētām disko dziesmām! Nevainojami sacerētām un izpildītām!
Dažiem vienkārši nesanāk noturēt sabiedrības uzmanību ilgstošā laika periodā! Iztriekts no prestižās “XL” izdevniecības, Deimons Goufs klusi un bez trokšņa, īsi pirms Ziemassvētkiem pats saviem spēkiem izdeva jaunu albumu. Šī savā ziņā ir atgriešanās pie “About A Boy” skaņu celiņa stilistikas, tikai daudz akustiskākā veidā – instrumentāli skaņdarbi mijas ar miega dziesmām un atgādina par skaistiem laikiem, kas nu jau ir pagātne! Arī šī mūzika rakstīta filmai, tikai mūsdienās “Badly Drawn Boy” neviens nelūdz būt mūzikas autoram, tāpēc gatavai filmai, ko redzējis pa TV, viņš uzrakstījis jaunu, pats savu mūziku. Ārkārtīgi skumji un sirsnīgi!
Visu Lauras Mārlingas jauno plati dzirdējis vēl neesmu, bet tā kā “Alas, I Cannot Swim” divu gadu laikā nekad nav zaudējis aktualitāti, un tā kā abi gaidāmā albuma singli izklausās ļoti jauki, ir pamats Mārlingas jaunkundzi jau tagad pasludināt par labāko sievieškārtas debitanti angļu zemē, ļoti ilgā laika periodā…
Pēc desmit gadiem “The Drums” droši vien tiks pievienoti tā žanra atzaram, ko “desmitajos” aizsāka “Vampire Weekend”… Sekojot teicamajam “Summertime!”, ar šo singlu, iespējams, gada labākā jaunā grupa sava debijas albuma gaidīšanu padara vēl interesantāku. Braiens Vilsons kopā ar Moriseju un Kērtisu? Un kurš gan būtu iedomājies, ka tas kaut kad tīri labi ies kopā?
Nepienāks pat vasara, kad Ernests Grīns tiks ieteikts un slavēts visapkārt pasaulei! Viens no retajiem jaunajiem vārdiem, par kuru, iepriekš neko nezinot, dažu sekunžu laikā parādījās neviltota interese, kad klausījos daudzus prognozējumus 2010. gada “spilgtāko debitantu” rindām. Gan šo, gan iepriekšējo “The Drums” gabalu var bez maksas lejupielādēt kopā ar vēl visādu jauku muziciņu manu draugu “NME” Radar 2010 mixteipā!
Ja Albarns tomēr ir nolēmis atgriezties pie “Gorillaz”, tas nozīmē, ka viņam ir pāris idejas, lai trešo animētās supergrupas ierakstu uztaisītu vēl grandiozāku par iepriekšējo! Galu galā “Demon Days” aizvien ir brīnišķīgākais hiphopa un indie roka sakausējums, kāds jebkad dzirdēts… “Plastic Beach” viesmākslinieku sarakstā ierakstīti gan Snoop Dogg, gan Lū Rīds! Pagaidām apetīte jāapmierina ar “Mos Def” un Bobiju Vomeku!
Kaut kad nesen uzzināju, ka šogad beidzot nāks klajā jauns “The Coral” albums un mirkli vēlāk uzgāju “El Goodoo”. Par šiem vīriem neko daudz nezinu, taču viņu otrais albums “Coyote” ir ļoti labs. Par “The Coral” 2002. gadā kāds teica, ka viņi spēlējot modernu vesternroku. Tieši to pašu dara “El Goodoo”.
ASV “miera mūzikas” speciālists Džimijs Lavelle ir izdarījis pāris uzlabojumus – daudz nopietnāk iesaistījis jaunākā “The Album Leaf” albuma ierakstā savus ierastos sesijas mūziķus, bet mūziku samiksējis Īslandes spīdekļa Jonsī dzīvoklī, namatēvam procesu nopietni uzraugot! Rezultāts ir ļoti patīkams. Droši vien ar katru klausīšanās reizi prieks un laime tikai pieaugs!
Nobeigumā lūdzu veltīt mirkli vienai no šobrīd aktuālākajām grupām pasaulē!