GADA ATSKAITE 2011: Albumi (1. daļa)

Johaidī! Tulīt klāt būs 2012. gads un tikai tagad sāku drukāt pirmās rindas “gada atskaites” saldajam ēdienam – 100 gada labākajiem albumiem. Pāris lietas, kuras lūdzu atcerēties: mūzikas kļūst aizvien vairāk. Tāpēc ikviens, ieskaitot mani, dzird daudz un dažādu mūziku, bet šo un to, dažādu iemeslu dēļ, palaiž gar degunu! Es pavisam noteikti neesmu dzirdējis vairāk par 10 procentiem no šī gada vērtīgākās mūzikas, taču labākais no tā, kas šogad dzirdēts, tiek atspoguļots šeit. Mans albumu tops ir arī pilns bērnišķīgas haotikas – netīšām gada topam var kvalificēties kāds ieraksts, kas izdots 2010. gadā, var kvalificēties mini albumi, būtlegi. Arī koncertieraksti… Lai arī ko stāstītu komentētāji citos Latvijas portālos, joprojām nepretendēju uz universālu taisnību, bet tikai padalos ar mūzikas klausīšanās procesā iegūtu pārdzīvojumu uzskaiti. Kaut kā tā… Aiziet!

100. Beady Eye – Different Gear, Still Speeding
100
Sāksim ar nelielu joku. Nē, drīzāk likteņa ironiju. Noliekot blakām divu, ne pārāk izglītotu, bet dažreiz talantīgu brāļu pirmos “ex-Oasis” albumus, daudz interesantāks izrādās Laiema ieraksts. Galahers jaunākais ar draugiem turpina spēlēt “Bītlu” un “Stounu” meldiņus, un ik pa mirklim tiem pat gribas dungot līdzi… Galahers vecākais simtniekā nav trāpījis…

99. Esperanza Spalding – Chamber Music Society
099
Ieguvusi “Grammy” balvu kā gada spožākā debitante, Portlendas “fusion jazz” dīva līdz šim slavenākajā albumā piedāvā ļoti interesantu mūziku. Ne gluži līdz galam pieņemamu tiem, kas par džeza mūsdienu izpausmēm it neko nav dzirdējuši, bet atzīstami izpildītu un producētu gan!

98. Brian Wilson – In The Key Of Disney
098
Kārtīgi nopētot albuma vāciņu un pēc tam lieku reizi atceroties pāris fragmentus no Vilsona spožās un piedzīvojumiem bagātās dzīves, pārņem tāda ļoti īpaša sajūta. Šis ir izcila talanta vecuma vājprāts – to tik bieži un atklāti mūzikā nemaz nesanāk pieredzēt!

97. Jonny Greenwood – Norwegian Wood
097
Pasaules pašapmierinātākās rokgrupas ģitārista Grīnvuda kino komponista rokraksts noteikti ir interesantāks par jebkuru “Radiohead” aizvadīto piecu gadu albumu… “Norwegian Wood” ir līdz šim Grīnvuda augstākais sasniegums – mūzikas akadēmiskais misticisms lieliski sader ar attēla stilistiku Murikamī romāna ekranizējumā un spēj uzburt pavisam citas ainas, ja to klausās ar filmu nesaistīti.

96. Micachu & The Shapes and The London Sinfonietta – Chopped and Screwed
096
Dodot mūsdienu dīvainākajiem britu jauniešiem iespēju saspēlēties ar akadēmisku kamerorķestri, prognozēt rezultātu ir neiespējami! Koncertalbuma “Chopped and Screwed” skaņās Mikačū centusies pierādīt, ka šāda eksperimenta rezultāts nav arī viegli sagremojams, kaut griezīgi trokšņainajās skaņās ir sajūtama patiesa talanta un ideju brīvība!

95. Jim Noir – Zooper Dooper
095
Viens no interesantākajiem britu pagrīdes producentiem no kura lielas lietas ļaudis gaidīja pirms pieciem gadiem, ir nolīdis pagrīdē un par trīs mārciņām mēnesī sava fanu kluba biedriem regulāri piedāvā jaunas dziesmas un mini platītes. Pārējiem jāsamierinās ar pēdējo Noira oficiālo ierakstu – ārkārtīgi sirsnīgu “easy listening” paraugu, kurš, tāpat kā citi dziesminieka ieraksti, izklausās it kā varētu būt tapis jebkurā gadā kopš popmūzikas izgudrošanas!

94. Nicolas Jaar – Space Is Only Noise
094
“Space Is Only Noise” ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par kāda jauna cilvēka mīļāko albumu, taču tas visticamāk tomēr nenotiek, jo Nikolass Džārs ir stipri pārgudrojis mūzikas skanējumu, nedaudz piemirstot par saturu. Šeit dzirdams minimālā tehno un folkmūzikas sakausējums, kuru ir ārkārtīgi interesanti noklausīties pareizā laikā un vietā! Bet tikai vienreiz.

93. The Rapture – In The Grace Of Your Love
093
Lieliskā vizuālajā noformējumā ietērpts tumšākais “disco punk” sentēvu “The Rapture” albums, kas tapis piecus gadus un kurā solists Lūks Dženners izkliedz visas sirdssāpes! Par spīti tam, ka platei grūti atrast vietu 2011. gada tendenču kartē, šeit paslēpušās dažas patiešām lieliskas dziesmas!

92. Digitalism – I Love You Dude
092
Kad pirmo reizi bariņam draugu atskaņoju “I Love You Dude”, albuma pusē ieradās policija un sastādīja aktu par naktsmiera traucēšanu kaimiņiem! Hamburgas elektroniķi, cenšoties aizbēgt pēc iespējas tālāk no debijas “Idealism” ideju atkārtošanās, nonākuši pie galējībām un melodijām, kas it kā nevienam fundamentāli nav nepieciešamas, taču joprojām labi iederas ballītēs un, jā… Ir ideāls palīglīdzeklis naktsmiera traucēšanā!

91. VA – Late Night Tales: MGMT
091
Neatceros nevienu citu gadījumu, kad veidojot tematisku dziesmu izlasi, kāds ansamblis būtu klausītāja priekšā izklājis tik precīzu spektru ar savām ietekmēm, kā tas izdarīts šajā diskā. “MGMT” leģendārajā “Late Night Tales” miksteipu sērijā piedāvā lielisku psihodēliskā roka vēstures paraugstundu – jā, tiešām tieši tik lielisku, ka gŗēks to nepieminēt gada kopējā kontekstā!

90. Housse De Racket – Alesia
090
Parīzes elektro dižleiblam “Kitsune” nelielās devās patīk aizrauties ar viegli sagremojama “indie pop” izdošanu un šīs mūzikas panākumi droši vien dotē visus pārējos izdevniecības māksliniekus. Jaunais franču duets “Housse De Racket” muzikāli ir “Two Door Cinema Club” un franču megagrupas “Phoenix” krustojums, un izklausās daudz labāk kā pirmajā mirklī varētu šķist.

89. Plaid – Scintilli
089
Britu elektronikas klasiķi klausītājiem sarūpējuši jaunu skaņu plati, kurā atgriezušies pie “deju mūzikas” ritmiem – to pilnvērtīga izbaudīšana skaidrā apziņas stāvoklī nav gluži vienkāršākais uzdevums, jo “Plaid” joprojām izklausās kā citplanētieši, kas ņirgājas par zemes iedzīvotāju gaumi un mūzikālajiem priekšstatiem! Un joprojām nekas cits uz zemes neizklausās kā “Plaid”…

88. Grouplove – Never Trust A Happy Song
088
Kādā mākslinieku nometnē, Krētas salā dibinātais Los Andželosas ansamblis “Grouplove” debijas albumā spēlē episku amerikāņu “indie pop” ar hipijiem raksturīgiem, pārspīlētiem un pozitīvisma pilniem dziesmu tekstiem! Jau vismaz pusgadu, klausoties šo mūziku, regulāri pārņem sajūta, ka, agrāk vai vēlāk, “Grouplove” gaidāmi milzu panākumi!

87. The Naked and Famous – Passive Me, Agressive You
087
Ir dzirdēts, ka Auklenda, pretēji galvaspilsētai Velingtonai, ir pati garlaicīgākā pilsēta ne tikai Jaunzēlandē, bet visā Okeānijā. Tieši tur pāris jaunieši radījuši popmūziku, kuras noskaņa ļoti atgādina Bruklinas “MGMT” nu jau četrus gadus seno debijas albumu un tā lielākos superhitus. Arī bez abiem radio un “youtube” drillētajiem singliem, “The Naked and Famous” debijas albumā ir dzirdama diezgan interesanta un pozitīvi uzlādējoša mūzika!

86. Steve Earle – I’ll Never Get Out Of This World Alive
086
Alternatīvā kantrī vecmeistars Ērls jaunākajā albumā rada ilūziju, ka viņš ir apsēdies blakām klausītājam un muzikālos stāstus klāsta tik personiski, cik vien tas ir iespējams! Aizvadīto desmit gadu griezumā, šo dziesmu ciklu iespējams sagremot daudz vieglāk, kā citus Ērla ierakstus!

85. Deerhoof – Deerhof vs. Evil
085
Lai arī nepamet sajūta, ka savus lielākos meistardarbus Sanfrancisko neatkarīgie ārtrokeri “Deerhoof” jau ierakstījuši pirms kāda laika, “Deerhoof vs. Evil” ir patiesi rotaļīgs un interesants albums, kas pavisam noteikti ir viens no melodiskākajiem grupas darbiem. Gribētos teikt, ka šeit dzirdamas lieliskas nepieradinātas popdziesmas… Kas tomēr savā būtībā nav nekādas popdziesmas…

84. Stephen Malkmus & The Jicks – Mirror Trafic
084
Tik tikko atgriezies no “Pavement” “nostaļģijas turnejas”, Malkmuss nosēdinājis pie studijas pults pašu Beku un ātrā tempā ierakstījis vēl vienu “klasisku” “The Jicks” plati! Nekādu lielu pārsteigumu, tikai ļoti patīkamas un Malkmusam raksturīgas dziesmas, iedziedātas leģendārajā nebalsī!

83. Neon Indian – Era Extrana
083
Alans Palomo reiz nolēmis pavadīt veselu mēnesi Helsinkos – ja neskaita to, ka viņam uzbrucis kāds bomzis, mūziķis “dieva pamestajā pilsētā” gandrīz aizbēdzis no sev piespraustās “chill wave” birkas, ierakstot vienkārši eksperimentālu elektronisku popdziesmu kolekciju! Nedaudz ir sajūta, ka to rašanās brīdī Palomo nav paredzējis tās nodot lietošanā plašai publikai…

82. Other Lives – Tamer Animals
082
Pirmais iespaids par “Other Lives” ir mānīgs – vīri atgādina britu folkroka grupu, kas seko lielai diezgan vienādu mūziķu parādei. Taču viņi nav no Lielbritānijas, un, ieklausoties vērīgāk, izrādās, ka Okhlahomas “Other Lives” ierakstījuši vienu no visinteresantāk aranžētajiem šī gada folkroka ierakstiem. Ar ļoti sērīgu kopējo noskaņu!

81. Wild Beasts – Smother
081
“Wild Beasts” paši noteikti ir pilnīgi pārliecināti, ka viņi ir pasaules labākā grupa, un, ne tikai viņu prāt, šis pavisam noteikti ir lielākais grupas meistardarbs! Albumā dzirdamas lieliskas melodijas, taču pamatīgi kaitina un nedaudz uzjautrina uzcītība un nopietnība ar kādu “Wild Beasts” klausītājam cenšas iegalvot, ka izgudrojuši jaunu divriteni… Jo viņi to nav izdarījuši!

80. The Go! Team – Rolling Blackouts
080
Tikšanās ar “The Go! Team” 2011. gadā ir kā tikšanās ar sen neredzētu draugu, kas nepavisam nav mainījies! Jā, Braitonas alternatīvā hiphopa orķestris trešajā albumā spēlē to pašu, ko pirmajos divos, un vismaz uz pāris klausīšanās reizēm joprojām spēj saglabāt jebkura klausītāja uzmanību!

79. Cymbals Eat Guitars – Lenses Alien
079
Pēc ģitāru un ideju eksplozijas debijas albumā “Why There Are Mountains”, Longailendas “Cymbals Eat Guitars” atgriežas ar vēl lielāku skaņas eksploziju un tik ļoti saštukotām idejām, ka tās lielākoties nav iespējams uztvert! Tanī pat laikā esmu pārliecināts, ka joprojām grupai ir unikāls, tikai sev raksturīgs skanējums!

78. Tom Vek – Leisure Seizure
078
Atkalredzēšanās ar Tomu Veku ir viens no gada negaidītākajiem pārsteigumiem! Ja “Leisure Seizure” būtu iznācis 2006. gadā, to sauktu par teicamu otro studijas albumu. Veka muzikālās rotaļas nav peļamas ar mūsdienās, bet pēc tik garas pauzes tomēr prasās nedaudz radikālākas muzikālās pārmaiņas par šeit dzirdamajām!

77. Gillian Welch – The Harrow and The Harvest
077
Jaunu “americana” dīvas Džiliānas Velčas albumu fani ir gaidījuši astoņus gadus. Un beidzot sagaidījuši – intīmās noskaņās ieturētais dziesminieces ieraksts tapis spontāni, kaut tā vienmērīgais, dziļais un hipnotiskais skanējums par to ne mirkli neliecina!

76. Chad Valley – Equatorial Ultravox
076
“Chill wave” žanra spilgtākais 2011. gada debitants ir pirmais nopietnais žanra Lielbritānijas censonis. Debijas septiņu dziesmu mini albumā Oksfordas producents Hugo Manuels šķietami ir palēninājis mežonīgu diskotēku – tagad viss notiek gluži kā “slow motion”, divtik spilgti akcentējot katru muzikālo detaļu!

75. Gold Panda – Dj-Kicks
075
Pasaules senākā dīdžejmiksu sērija arī 2011. gadā piedāvā kaut ko fascinējošu un netverami skaistu – folktronikas, mikro hausa un minimālā tehno producenta Dervina Šlekera “Dj-Kicks” sets jau pirmajā klausīšanās reizē ir ierindojies starp labākajiem sērijas paraugiem!

74. Thundercat – The Golden Age Of Apocalypse
074
“Flying Lotus” protežē “Thundercat” debijas albumā “The Golden Age Of Apocalypse” rotaļājas ar džezu un elektronisko mūziku gluži kā mazs puika, kurš pirmo reizi saņēmis dāvanā paprāvu čupu ar “Lego” klucīšiem! Rezultāts ir ideāls pavadījums “kreisām” modes skatēm un ļoti vēlām ballītēm greznos lielpilsētu apartamentos!

73. Justice – Audio, Video, Disco
073
Jaunā reiva definētāji un arī lielākie upuri, Parīzes duets “Justice” meklē jaunu rokrakstu un cenšas piemānīt ikvienu, tēlojot elektrizētus hārdrokerus, kaut vēlreiz patiesībā cenšas izstāstīt debijas albumā dzirdētos stāstus! Kopskaņa joprojām ir uzbudinoši pulsējoša un interesanta, tikai baidos, ka bērni, kas pirms pieciem gadiem “Justice” koncertos gaisā pacēla simtiem krustu, mūsdienās klausās kaut ko pavisam citu.

72. Jay-Z & Kanye West – Watch The Throne
072
Kad ierakstu studijā satiekas meistars un skolotājs, savstarpēji radošā cīņa ir neizbēgama! Iespējams, divas mūsdienu spožākās ASV dzīvās hiphopa leģendas šeit necenšas ražot supergrāvējus, bet lieliski izklaidējas, lirikās izrādoties un mūzikā samplējot pilnīgi visu, kas vien ienāk prātā!

71. Girls – Father, Son & Holy Ghost
071
Kristofers Ouvens “Girls” debijas albumā mūs brīdināja, ka ir pārcietis grūtu bērnību un cīnās ar milzu dēmoniem. Tagad mūziķa izziņas meklējumi un pašanalīzes radījušas “Father, Son & Holy Ghost” tematisko protestu. Tiktāl viss būtu kārtībā, taču rūpīgi ierakstītajam manifestam akūti pierūkst aizraujošas melodijas.

70. Black Lips – Arabia Mountain
070
Dažkārt šķiet, ka Marks Ronsons projektus, kuros iesaistīties, izvēlas haotiski, izvairoties no jebkāda veida iespējamas atkārtošanās! Bezmaz vienlaicīgi producējot arī “Duran Duran” un Rufusa Veinvraita jaunākos albumus, ballīšu meistars par īstu popgrupu pārvērtis Atlantas “Black Lips”! Kāpēc šai skaņu platei nav lieli panākumi, tiešām nemāku spriest!

69. Ron Sexsmith – Long Player Late Bloomer
069
Kanādas īpatnis Rons Seksmits fotogrāfijās atgādina skumju klaunu, bet mūzikā romantisku blēdi, kurš pazadzis idejas no kantrī mūzikas, Pola Makartnija un Vana Morisona. Arī divpadsmitais Seksmita albums ir ļoti patīkama un viegla klausāmviela, kas atgādina par saulainam dienām pat tumšākajās nakts stundās!

68. The Drums – Portamento
0681
Tas, ko “The Drums” ir izdarījuši triecientempā radītajā otrajā albumā “Portamento”, man šķiet daudz simpātiskāk par grupas pērnā gada debijā dzirdēto – 80. gadu Mančestras apgarotie Bruklinas puikas pasūtījuši “trīs mājas tālāk” spožus skaņu tehniķus un producentus, un jauno plati ierakstījuši solista Džonatana Pīrsa virtuvē. Iegūts netīrs, nenoslīpēts skanējums, kas lieliski sader ar trāpīgām, kaut nedaudz vienādām popdziesmām!

67. The Strokes – Angles
067
Reiz ierakstījuši vienu no svarīgākajiem albumiem rokmūzikas vēsturē, Ņujorkas dendiji turpina dzīvot tā ēnā, savu mūziku, vairākumā gadījumu, šausmīgi pārgudrojot un nevajadzīgi sarežģījot! Ja viņi ņemtu piemēru no iepriekš minētajiem jaunās paaudzes rokeriem, pārkāptu pāri savam lepnumam un “Angles” būtu ierakstījuši piemēram virtuvē, tas noteikti skanētu svaigāk un interesantāk, kā tagad. Bet “The Strokes” savam lepnumam pārkāpt pagaidām droši vien nemaz negrib. Tāpēc nav jābrīnās, ka, lai arī šeit atrodami daži veiksmīgi radio singli, “Angles” ir Ņujorkas supergrupas pagaidām garlaicīgākais albums.

66. Sarah Nixey – Brave Tin Soldiers
066
Tik senos laikos kā 90. gadu beigās, Sāra Niksija bija eleganta ansambļa “Black Box Recorder” soliste. Kopš tā laika aiztecējušas daudzas upes, bet Niksija šogad klajā laidusi otro solo albumu, kurā dzirdama ļoti romantiska, saldsērīga popmūzika! Šo rekomendēju ikvienam, kas sirgst ar 90. gadu nostaļģiju.

65. Noah And The Whale – Last Night On Earth
065
Londonas modernā folka supergrupas “Noah And The Whale” atgriešanās radio stacijās šķita neizbēgama, taču daudziem, arī pašai grupai, līdz tai bija jāpaciešas ilgāk kā cerēts. “Last Night On Earth” ir gaumīgs popmūzikas albums, kas beidzot attaisno visas uz šo ansambli liktās cerības un stipri paplašina viņu cienītāju loku. Gan koncertos, gan nedaudz arī albuma kospkaņā diemžēl ir saklausāms, ka šāda mūzika pašu tās autoru un izpildītāju, solistu Čārliju Finku, bezgalīgi garlaiko!

64. TV On The Radio – Nine Types Of Light
064
Kaut kā visos gada kopsavilkumos, kurus līdz šim esmu pamanījis, šķiet, aizmirsts fakts, ka šogad jaunu un teicamu albumu klajā laida arī pirmā grupa, kura reiz pierādīja, ka Villiamsburga ir pati jaukākā vieta uz planētas, kur radīt mūziku! Tagad Bruklinu, it kā speciāli, “TV On The Radio” ir pametuši un jauno plati iemūžinājuši citā ASV galā – Los Andželosā. Nekā pārsteidzoša, vien nemainīgas kvalitātes zīmes – klasiska Deiva Siteka skaņa un pazīstamā rokrakstā komponētas Adembipes un Malones melodijas!

63. The Kooks – Junk Of The Heart
063
Varētu būt, ka nav nekā nemodernāka par “The Kooks” klausīšanos. Taču Lūks Pričārds jaunajam ansambļa albumam sarakstījis daudz lipīgus meldiņus, kas brīžiem ir pat aizraujošāki par jebko citu, ko no Braitonas ansambļa esam dzirdējuši. Diemžēl albumā neiekļauts ir tā pirmais priekšvēstnesis, psihodēliskais “Saboteur” – zīme, ka “The Kooks” ir gatavi kuru katru mirkli nedaudz mainīt žanrisko piederību!

62. Death Cab For Cutie – Codes and Keys
062
Cik bieži “Kasabian” vai Noels Galahers paziņo, ka ierakstījuši pasaules labāko albumu, tik bieži Bendžamins Gibards atzīstas, ka pabeidzis tumšāko ierakstu. Un neviens viņiem netic, kaut varbūt Gibarda gadījumā vajadzētu. Īsi pēc “Codes and Keys” klajā nākšanas, Gibards šķīries no sievas un šokējoša ir atklāsme, ka, ja kāds vēlas uzzināt kāpēc tas noticis, to visu var izdzirdēt jaunākā “Death Cab For Cutie” albuma dziesmu tekstos! Muzikāli grupa ir mazāk interesanta un pazaudējusi lielu daļu no iepriekšējās plates “Narrow Stairs” gaisīguma…

61. Lanterns On The Lake – Gracious Tide, Take Me Home
061
Gandrīz desmit gadus, kopš orģinālā “Mum” sastāva sairšanas, Ņūkāstlā ir parādījies ansamblis, kas gandrīz precīzi dara tieši to pašu ko reiz jau nospēlējis Islandes elektroniski akustiskais sapņu mūzikas grupējums. Līdz galam “Lanterns On The Lake” debiju noklausīties ir nedaudz garlaicīgi, taču vismaz uz mirkli klausītājam tiešām šķiet, ka pēkšņi visas problēmas uz pasaules ir mazsvarīgas, un eksistē tikai grupas uzburtās noskaņu ainavas. Šogad “Lanterns On The Lake” iesildīja franču komponista Jana Tīrsena turnejas koncertus – manuprāt, likumsakarīgi, jo šīs ir šūpuļdziesmas “Amēlijas” paaudzei!