GADA ATSKAITE 2011: Albumi (3. daļa)

Pēdējās gada stundas un pēdējā iespēja 2011. gadā atstāt to, kam tur jāpaliek, atbrīvojot spriestspēju nākamajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Lai nonāktu līdz šim mirklim, bija nepieciešama arī PIRMĀ un OTRĀ daļa!
Paldies par interesi!

UPDATE: No visiem 100 albumiem tviterdraugs @michux uztaisījusi “Grooveshark” pleilisti! Liels paldies un patīkamu klausīšanos!

20. Coldplay – Mylo Xyloto
020
Kriss Mārtins jau desmitiem gadu ir sapņojis ierakstīt Ziemassvētku albumu, taču “Coldplay” biznesa plānā šāds solis nav ierakstīts, tāpēc radīts “Mylo Xyloto”, kas ir stūrakmenis līdzšinējā britu supergrupas karjerā. Piedaloties Braienam Īno, Jonam Hopkinsam, Timam Vīleram, Riannai, izmantojot Leonarda Koena liriku, Braiena Meja un “Sigur Ros” semplus, Kriss ir pierādījis, ka daudzi var muldēt par žanru apvienošanu un robežu laušanu, taču nepieciešami desmit gadi pilnīgi vienāda poproka, lai aiz garlaicības to patiešām izdarītu! “Mylo Xyloto” ir interesantākais “Coldplay” ieraksts kopš debijas “Parachutes” un tam 2011. gadā nav nekā līdzīga!

19. Elbow – Build A Rocket Boys
019
Kad pieauguši vīrieši pārvēršas par bērniem, viņiem pēkšņi pie sāniem parasti parādās dikti jaunas dāmas. Gajs Gārvijs toties sarakstījis kaudzi ar romantiskām dziesmām par neizsapņotiem sapņiem un lielām cerībām, kuras tomēr varbūt kādreiz piepildīsies. “Build A Rocket Boys” ir tikpat pompozi aizkustinošs un neprognozējams ieraksts kā grupas šedevrs “Cast Of Thousands”!

18. The Decemberists – The King Is Dead
018
Kad “R.E.M.” šogad izziņoja savu nāves dienu, īsti neminot konkrētu iemeslu, es uzreiz iedomājos par šo skaņu plati, kas ir Kolina Meloja veltījums “R.E.M.”, grupas daiļradei un ideju pēctecībai. Līdz galam joprojām “The King Is Dead” neesmu izpratis, taču albuma klausīšanās ik reizi ir ļoti patīkams un interesants piedzīvojums!

17. Danger Mouse & Daniele Luppi – Rome
017
Atzīšos, ka man ir vājība, kuru sauc Nora Džounsa. Taču šīs lēdijas dalība projektā “Rome” nebūt nav galvenais iemesls, kāpēc šis albums ticis tik tālu. “Danger Mouse” un kino komponistam Lupī izdevies radīt viltotu nostaļģijas pilnu muzikālu repliku par “spagetī vesternu” skaņu celiņiem un itāļu kino komponistu rokrakstiem. Starp citu, arī Džeks Vaits šeit dzirdams savādākā ampluā, nekā parasti ierasts dzirdēt!

16. Washed Out – Within and Without
016
Ernests Grīns, cilvēks, kura radītās mūzikas dēļ izgudrots jēdziens “chill wave”, ar debijas albumu nebūt nav steidzies un tagad mums zināms kāpēc – “Within and Without” ir pārdomāts un izjusts elektro opuss, kas atstāj pamatīgi noslīpēta darba iespaidu. Iespējams, stilīgākā deju mūzika, kādu mūsdienās iespējams atrast!

15. Wilco – The Whole Love
015
Džefs Tvīdijs ar “Wilco” vīriem nemaz neprot ierakstīt kaut ko sliktu vai neinteresantu. Pirmajās septiņās minūtēs “The Whole Love” elektrizēti uzsprāgst kā jaunā gada salūts, taču drīz viss nostājas savās vietās un klasiski “Wilco” spēlē klasiskas mīlas dziesmas, nebaidoties arī no ātrākiem ritmiem un rokenrola!

14. My Morning Jacket – Circuital
014
Daži iepriekšējie “My Morning Jacket” ieraksti atstājuši iespaidu, ka šī grupa vienmēr rada konceptuāli sarežģītus albumus. Re, izrādās tā vis nav, jo “Circuital” ir lielisku dziesmu kompilācija – dažas no tām gadiem spēlētas “My Morning Jacket” koncertos un dažas ir arī noteikti ierindojamas starp viņu lieliskākajiem sacerējumiem!

13. Fleet Foxes – Helplessness Blues
13
Ik reizi, kad “Helplessness Blues” albuma pirmajās sekundēs ieskanas Robina Peknolda vokāls, man šķiet, ka ir sācies pavasaris, pilnīgi neatkarīgi no tā, kas patiesībā ir sācies vai beidzies! “Fleet Foxes” joprojām vieglāk ir klausīties kā komentēt – vīru vokalīzes rada ausij dikti tīkamas vibrācijas, pat ja muzikālais materiāls kļuvis nedaudz sarežģītāks, kā slavenajā debijas albumā!

12. Arctic Monkeys – Suck It And See
012
“Arctic Monkeys” dalībniekiem nav skandaloza slava un intervijās viņi nepasaka neko skandalozu. Taču tā vietā viņi spēlē vairāk kā simts koncertus gadā un raksta burvīgas dziesmas. “Suck It And See” ir pirmais grupas melanholisko popdziesmu albums, kurā dusmīgas rokda numuri jau uzskatāmi par minoritāti. Tērnera teksti un vārdu spēles, starp citu, ir debijas albuma līmenī!

11. Yuck – Yuck
011
“Yuck” kodols ir divi bijušie “indie” grupas “Cajun Dance Party” dalībnieki Makss Blūms un Daniels Blumbergs – viens no viņiem vizuāli dikti atgādina pavisam jaunu Bobu Dilanu. Bet mājās ierakstītajā debijas albumā “Yuck” dzied brīnišķīgas melodijas, kuras apvij distorcētu ģitāru un pārāk skaļi ierakstītu bungu troksnis. Ik reizi, kad klausos “Yuck”, es pēkšņi ļoti vēlos, lai man atkal būtu piecpadsmit…

10. Bon Iver – Bon Iver, Bon Iver
010
Pirms kāda laika Džastins Vernons saņēma vēstuli no Pītera Geibriela ar lūgumu ierakstīt vienu no meistara dziesmām savā versijā. Kaut kā sanāca, ka pilnīgi pretējos apstākļos kā debijas gadījumā tapušais “Bon Iver” otrais albums, viscauri ir Vernona veltījums Geibriela daiļradei. Lielākais šī ieraksta panākums ir tas, ka tajā nav neviena lieka skaņa vai nots – stāstam par to, ka cilvēka atmiņās reālas un izdomātas lietas ar laiku kļūst ar pilnīgi vienādiem lielumiem, līdz galam tomēr nevaru noticēt!

09. Lykke Li – Wounded Rhymes
009
Nevainojams un interesants tīras popmūzikas albums ir reta parādība, jo nevienam tāds īsti nav vajadzīgs – zviedru miljonāres Likes Lī otrais ieraksts ir simtiem reižu interesantāks par gada pirktāko mūzikas albumu, Adeles “21”, taču tas nekad nebūs tik populārs, jo Lī atsacījusies spēlēt pēc popmūzikas standarta noteikumiem un to vietā izdomājusi savējos! Katru reizi, klausoties “Wounded Rhymes”, pārņem sajūta, ka to dzirdu pirmo reizi!

08. M83 – Hurry Up, We’re Dreaming
008
Pēc desmit gadu darbības un pieciem albumiem, Entonijs Gonzaless ir sasniedzis šķietami epsikāko vārda “episks” definīciju un ierakstījis “M83” dubultalbumu, elektroniskās popmūzikas šedevru par dzīvi sapņojot un sapņiem dzīvojot. Burtiski nupat saņēmu ziņas, ka “M83” mūzika 2012. gadā tiks beidzot piedāvāta arī meinstrīma patēriņam!

07. Gil Scott-Heron and Jamie XX – We’re New Here
007
Katra talanta zaudējums ir sāpīgs. Emocionāli šogad visvairāk pārdomas radīja Eimijas Vainhausas aiziešana, taču Džils Skots Herons aiz sevis atstājis ir visvairāk brīnumainas dzejas un mūzikas. Vēl īsi pirms nāves piedzīvojis arī mūsdienu talantīgākā producenta, “The XX” dalībnieka Džeimija versiju par pērnā gada albumu “Im New Here” un Herona daiļradi kopumā. Ar šo, ziņojums par Herona padarīto uz zemes, ir nodots arī vairākām nākamajām paaudzēm!

06. Tyler The Creator – Goblin
006
Bieži kritiķi lieto apzīmējumu: “vecāki šo neļautu klausīties bērniem”, taču reti, patiešām reti sastopami ieraksti, kurus bērni labprāt klausītos, bet vecāki to viņiem patiešām neļautu! “Goblin” ir reti slims ieraksts, kurā OFWGKTA līdera Tailera alter ego Goblins ir vēl radikālāks un niknāks par Eminema Maršalu Mezersu vai Merilina Mensona Antikristu. Un daudzi var gribēt ko šādu panākt, bet tikai dažiem cilvēkiem tas patiešām var izdoties! Kill people, burn shit, fuck school! FREE EARL!

05. Laura Marling – A Creature I Don’t Know
005
Man ir pamatīgas aizdomas, ka Laura Mārlinga piekopj kādu īpašu okultismu – pieļaut, ka kāds cits raksta viņas dziesmas, īsti negribētu. Ar katru jaunu albumu (lasīt – ar katru gadu), viņa kļūst mākslinieciski pilnvērtīgāka un turpina attīstīt unikālu komponistes rokrakstu, dziesmas dziedot no trešās personas redzes punkta un stāstot tajās universālus stāstus bez laika un vietas piederības! Un šis joprojām ir pats sākums…

04. Beirut – The Rip Tide
004
“Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”, pēkšņi sev pavaicā Zeks Kondons un nosolās vairs nekad nemuzicēt kopā ar Meksikas bēru orķestriem vai kopēt balkānu tautasdziesmu ritmu struktūras. Trešais “Beirut” albums ir himna dzīvespriekam – tajā dikti talantīgs dziesminieks pēkšņi ir atradis savu īsto rokrakstu un nav baidījies to visiem arī momentā nodemonstrēt!

03. Kate Bush – 50 Words For Snow
003
Rudenī negaidīti tika paziņots, ka Keita Buša šogad laidīs klajā arī jaunu orģinālalbumu – konceptuālu darbu, kas veltīts sniegam, un kurā viesosies Eltons Džons un viņas dēls! Es varu likt roku uz sirds un atzīties, ka es neko šādu nekad neesmu dzirdējis – albumam nav noteikta žanra un tajā nav ievēroti nekādi līdzšinējie mūzikas noteikumi. “50 Words For Snow” ir kā mūzika no debesīm, no citas dimensijas – nav nekas grūtāks kā ieviest apskaužamu kārtību ļoti garas hronometrāžas skaņdarbos, bet Bušai to izdevies izdarīt apskaužami vienkārši. Klausoties “50 Words For Snow”, ir sajūta, ka ārā snieg…

02. James Blake – James Blake
002
Savukārt, Džeimsa mūzika, ir mūzika, kas popmūzikas vēstures kartē nevar eksistēt pirms 2011. gada, jo vēl nav izgudrotas ierīces ar kuru palīdzību Londonas jaunais dziesminieks viens pats radītu tik pārblīvētu skaņu pasauli, kā dzirdams šeit. Ikviens jauns cilvēks, kas šad tad guļamistabā no plastmasas kastes cenšas izvilināt muzikālas skaņas, vēl vismaz turpmākos desmit gadus no sirds apskaudīs to, ko debijas albumā ir izdarījis misters Bleiks – akustiski trauslu mūziku pārvērtis troksnī un pēc tam to atkal pārvērtis atpakaļ, pa ceļam izkratot visu, kas vien sakrājies uz sirds!

01. Foo Fighters – Wasting Light


001
Mirklī, kad cilvēks, kurš aizvadītos divdesmit gadus ik dienu ir stāvējis blakām svarīgākajiem procesiem rokmūzikā, “Wasting Light” finālā kliedz, ka viņš nevēlas nomirt, pēkšņi ir skaidrs, ka esmu bijis liecinieks viņa personīgākajam un arī labākajam albumam. “Wasting Light” ievēro ikviena leģendāra rokmūzikas albuma priekšnoteikumus, tam ir lieliska dramaturģija un katras dziesmas uzbūve ir savādāka un nezinātājam neprognozējama. Lielākais gada pārsteigums ir tas, ka Deivs Grols, kurš gadiem atražojis tikai Amerikā populārus, it kā bezpersoniskus stadionu grāvējus, pēkšņi ir sarakstījis un ierakstījis kaut ko šādu!

Laimīgu jauno gadu – lai labi albumi arī nākamgad!

0 0 vote
Article Rating
6 Comments
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments
Edvarts
8 years ago

MMM laba liste, bet vai es palaidu garām vai tiešām simtniekā nebija Real Estate – Days?

ervīns
ervīns
8 years ago

Jauki, ka Laura Mārlinga ir pat piektajā vietā! Tikai žēl ka All my rage ierkastā nav tādi pati kā Glastonberijas uzstāšanās laikā, bet lai vai kā, uzskatu, ka pirmais albums ar Ghosts & Co ir viņas labākais albums!
Lai laimīgs jaunais gads!

the great
the great
8 years ago

”Collapse into Now” – ?

Āris
Āris
8 years ago

Bija prieks “Gil Scott-Heron and Jamie XX – We’re New Here” ieraudzīt topa augšgalā! Bet pietrūka Hugh Laurie “Let Them Talk” un arī Jensa Lekmana mini albums.

Raimonds
Raimonds
8 years ago

Albums Nr.1 pārsteidza, tiesa gan, pozitīvā nozīmē :)

Arvis
8 years ago

Nu ko, varu tik pateikt paldies, par tik iespaidīgu apkopojumu. Mūzikas daudz un labas.