GADA ATSKAITE 2011: Grāmata (un opera)

Gads gandrīz garām un tāpēc laiks ikgadējai tradīcijai. Pirms uzrādu gada spožākos kino, ballīšu un koncertu piedzīvojumus, vēlos atzīmēt divus “citu žanru” Latvijas mākslas darbus! Par abiem tā arī nekur īsti publiski neesmu izteicies. Nolēmu to izdarīt tagad!

39426“You have to keep carrying the fire. The fire inside you.” – šī ir mana mīļākā frāze apokaliptiskajā Kormaka Makartija romānā “The Road”. Ikviens taču gribam ticēt, ka esam tie, kas neapdzēš sevī šādu vai citādu uguni, taču vai tas patiešām ir izdevies, laikam jāļauj spriest citiem. Pēteris Pūrītis ir viens no retajiem Latvijas kultūrvides darboņiem, kas vismaz man ir radījis iespaidu, ka uguns viņā nekad nav līdz galam apdzisusi. Reiz sensenos laikos viņš pats esot spēlējis mūziku – par to neko nezinu. 90. gadu otrajā pusē Pūrītis bija vienīgais radio dīdžejs tā laika Latvijā, kas regulāri valsts radio paspārnē spēlēja modernu neatkarīgo rokmūziku. Kad valsts dotētais ārzemju popmūzikas radio kanāls “99 1/2” tika pārvērsts par “Latvijas Radio 2” (ar visām no tā izrietošajām sekām), Pūrītis kādu laiku turpināja rakstīt ļoti savdabīgas albumu recenzijas avīzē “Diena”. Arī tās visai drīz pazuda… Pēteris arī dibināja vienu no pirmajām Latvijas interneta mūzikas kopienām “LIML”, kas darbojās kā “e-pastu” vēstkopa un kuras aktīvāko dalībnieku vidū biju arī es. Nezinu kāpēc, bet atmiņā saglabājies fakts, ka vēstkopas ziņu apmaiņu nodrošināja arhaisks Mac dators, kas atradās Pūrīša dzīvoklī un dažreiz to patvaļīgi, apstādinot “LIML” darbību, mēdza izslēgt saimnieka kaķis. Kaķa vārds bija Sivēns.

PP liels AdNews 06Pirms dažiem gadiem izlasīju avīzē, ka izdots Pūrīša debijas romāns “Koknesis”. Bezkaunīgi pieprasīju autoram iepazīšanās kopiju un pāris vakarus pavadīju ārkārtīgi labā sabiedrībā ar šausmīgi smieklīgu lasāmvielu. Ja “Koknesim” īsti nebija konkrēts sižets un Pūrītis tajā, manuprāt, bija apkopojis virkni literāru eksperimentu, tad “Dr. Ausmoņa Klīnika” ir garš stāsts ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu, kura sižets un patiesi ironiskais vēstījums atklājas tikai lasīšanas gaitā! Pūrīša firmas zīme ir prasmīga spēlēšanās ar latviešu valodas vārdu nozīmi un mūsu laiku simboliem – savienojot to ar gana absurdu, taču piņķerīgu sižetu, radies romāns, kuru gribas pārlasīt vairākkārt. Tas stāsta par laiku, kurā dzīvojam un par cilvēkiem, kas mums ir apkārt. Šī ir lieta, kas man Latvijas mākslā ļoti pietrūkst – lai arī cik saštukota būtu “Dr. Ausmoņa Klīnika”, tai cauri strāvo kaut kripatiņa saprotama un nesačakarēta sociālā reālisma.

Uzreiz piekodināšu, ka kopīgas ainas par to kā izskatās mūsdienu latviešu literatūra, man nav. Ja nepazītu autoru personīgi, droši vien par viņa darbiem neko neuzzinātu. Tomēr uzturoties daudz maz kulturālā sabiedrībā, pēdējo piecu gadu laikā neesmu saņēmis nevienu ieteikumu par kāda mūsdienu latviešu romāna izlasīšanu. Dīvaini, ka arī Pēteris, pats strādājot reklāmas biznesā, joprojām nav atradis pareizo veidu kā likt cilvēkiem uzzināt par to, ko viņš dara… Un pastāvu uz viedokli, ka Latvijā ne tikai pašmāju darbu kontekstā, literatūrai ir ļoti zemas kvalitātes “pakalpojuma dizains”…

http://www.youtube.com/watch?v=MclEoVa-dcM
Īsi pēc “Dr. Ausmoņa Klīnikas” klajā nākšanas, devos Andrejsalas virzienā, noskatīties Kaspara Rolšteina un Regnāra Vaivara sirreālo “drone” operu “Stokholmas Sindroms”. 90. gadu otrajā pusē, ap to laiku, kad Pūrītis taisīja vēstkopas un pa radio spēlēja “Radiohead”, Rolšteins, Vaivars un nelaiķis Hārdijs Lediņš Dailes teātrī uzveda “Rolstein On The Beach” – tolaik iestudējuma apmeklējums man iespiedās atmiņā kā liels piedzīvojums! Gandrīz pēc piecpadsmit gadiem seko turpinājums krietni tumšākās krāsās. Rolšteina mūzika ir baisa, skaļa un tiek spēlēta ar dzīvajiem instrumentiem – aktieriem to lielākoties neizdodas pārkliegt un bieži operas teksts pazūd ģitāru rezonansē. Taču Vaivara spēle ar telpu un izteiksmes līdzekļiem, šoreiz gūst virsroku. Tas, ko pieredzēju 90 minūtēs karstā augusta vakarā Andrejsalā, bija tas, ko nebaidītos nosaukt par “lielo mākslu”. Stāstā, kurš nevis piedāvā kaut kādu problēmu atrisinājumu, bet parāda “kādā paka*ā patiesībā esam”, es saskatīju iespaidīgu dvēseles attīrīšanos, cilvēka būtības meklējumus un absolūtu jaunradi.
http://www.youtube.com/watch?v=YmNCu1s5iE8

0 0 vote
Article Rating
1 Comment
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments
Liga Riga
8 years ago

man kā kultūras cilvēkam jāsaka, ka ne vienu, ne otru neesmu lasījusi/redzējusi, bet pirmo noteikti lieku savā nākamā gada darāmo darbu sarakstā :) paldies, Tom un sveikas vakardienas vārda dienā!