GADA ATSKAITE: labākie albumi (2. daļa)

Laiks skrien neapskaužami ātri un šampanieša korķu šāvieni jau gandrīz saklausāmi aiz stūra… Es turpinu rakāties pa ierakstu kasti un vilkt no tās ārā savus gada mīļākos ierakstus. Un kļūst aizvien trakāk… Kāds tulīt lamādamies sasitīs datoru..
Uz priekšu!!! (ak jā, topa sākums ir šeit!)

60. Health – Get Color

060Losandželosas pusaudžu pasaules uztveri analizēt baidās pat rūdīti dakteri, kur nu vēl mūzikas pētnieki… Noizroka zvaigžņu “Health” troksnis ir absolūti patiesa jaunības dusmu transformācija mūzikā. Monotonas kakafonijas vietā “Get Color” ir pilns ar elpu aizraujošiem pavērsieniem un sensacionāliem skaņu risinājumiem. Labi derīgs arī lai atriebtos kaimiņiem, kas divos naktī uz pilnu klapi laiž “Koru karu” fināla ierakstu…

59. Dj Signify – Of Cities
059Ņujorkas “underground” hiphopa producentu “Dj Signify” iepazinu pirms gadiem pieciem, klausoties “Ninja Tune” importa mazo platīti, kurā lēna un bieza ritma pavadībā bija iesamplēts strīds starp vīrieti un sievieti… “Of Cities” ir skaņā izsmalcināts, skaists, bet noskaņā drūms darbs – būtībā instrumentāls albums, kura tapšanā piedalījies arī cits instrumentālā hiphopa superproducents “Blockhead” un tikai vietām ļoti trāpīgi deklamē “Aesop Rock”.

58. Norah Jones – The Fall
058Arī Nora šogad pameta klavieres un pirmo reizi sāka spēlēt ģitāru. Šis dziesmu cikls diez vai pretendē būt fona mūzika mierīgām pusdienām un romantiskiem sveču vakariem. “The Fall” miera valdzinājums klausītāju sasniedz pēc pamatīgas ieklausīšanās, it īpaši Džounsas jaunās plates intīmākajos/klusākajos mirkļos.

57. Noah and the Whale – The First Days Of Spring
057Vieni no pirmajiem jaunajiem britu folkmūziķiem, kas aizsniedza meinstrīma saldos augļus, “Noah And The Whale” beidzot ierakstījuši pirmo meistardarbu un runā, ka tieši ar šo albumu nākamajā gadā viņi kļūs atpazīstami ASV! Albums/filma (vizuālo daļu gan neesmu redzējis), kurā dominē grandiozi aranžējumi un jaunu ideju meklējumi.

56. Franz Ferdinand – Tonight/Blood
056056aČetrus gadus apdomājušies un no sirds izspēlējuši pirmo albumu materiālu koncertos, Kapranoss ar draugiem šogad savācās un ierakstīja brīnišķīgu rokmūziku dejām! “Lucid Dreams”, kas no rokdziesmas pāraug lēnā tehno skaņdarbā, ir viens no visu laiku labākajiem dažādu žanru sapludināšanas paraugiem… Dažus mēnešu pēc “Tonight” klajā nākšanas, sekoja “Blood” – visas tās pašas dziesmas, tikai “dub” mērcē!

55. Memory Tapes – Seek Magic
055Brīnišķīgs deju mūzikas albums, kas paredzēts, lai to klausītos, nevis pie tā dejotu… Ņūdžersijas producenta Deivija Hauka skaņdarbi citē plašu eksperimentālās popmūzikas izpildītāju klāstu, īpaši jūtamas un arī ir patīkamas “The Stone Roses” un “Beta Band” ietekmes.

54. The XX – The XX
054Vai patiešām “The XX” ir kaut kas tik satriecošs kā to mēģina apgalvot teju vai visi nepieradinātās popmūzikas rupori? Nedomāju gan. Taču šo jauniešu debijas ieraksts ir ieturēta un izturēta mīlestības vēstule “The Cure” un “Pixies” faniem, kā arī visām pasaules grupām, kas dārgu ierakstu studiju vietā nolemj savas idejas piefiksēt guļamistabās. Pēc klusa intro, albums sākas ar tiešu Bovija “Heroes” citātu dziesmā “VCR” un neviens vēl aizvien nespēj atcerēties ar ko tas beidzas…

53. Animal Collective – Merriweather Post Pavillion
053Protams, ka Baltimoras superzvaigžņu albums “Merriweather Post Pavillion” ir labākais, ko viņi jebkad izdarījuši un tam ir gada interesantākais noformējums. Un, protams, viņiem šausmīgi manā topā nav paveicies… Aizvien turpinu uzskatīt, ka “Panda Bear” vadībā veiktie eksperimenti visspilgtāk atveras grupas koncertos, nevis ierakstos. Piekrītu, ka šie vīri ir iemācījušies savus gara lidojumus noformulēt saprotamāk un albumā ir arī pāris šedevri (“My Girls”, “Summertime Clothes” un “Brothersport”). Taču…
“Merriweather Post Pavillion” promo kopija mani sasniedza īsi pirms 2009. gada iestāšanās un tam skanot tika pavadītas neskaitāmas ballītes. Pēc tām albums vairs neatstāja nekādas paliekošas pēdas manā dzīvē un baidos, ka tas nav ietekmējis vai pārveidojis arī tavējo (vienīgā reize, kad “Animal Collective” kāds man palūdzis atskaņot diskotēkā, bija kāda jūlija rīts “Pienā” un pasūtījumu veica stilīgi somu pusaudži). Un jācer, ka nav tik neispējami pieņemt, ka piecdesmit divi citi ieraksti mani aizrāvuši daudz vairāk…

52. The Drums – Summertime! EP
0522010. gadā aizvien daļa pasaules svarīgākās mūzikas tiks ierakstīta Bruklinā. “The Drums” īstajā laikā un vietā izklausās pēc “Beach Boys”, kas nolēmuši izkonkurēt “Vampire Weekend” un melodijām ietekmes meklē arī “Joy Division” un “The Smiths” padarītajā. Ar mini albumu “Summertime!” “The Drums” paši sev uzstādījuši lielas prasības, kas nu būs jāattaisno pirmajā pilnmetrāžas albumā, taču esmu gatavs derēt, ka grupas eklektisma izjūta, melodiķu talants un naivais pasaules skatījums nākamgad par viņiem liks runāt vismaz pusei pasaules!

51. Arctic Monkeys – Humbug
051Atvadoties no vienkāršības, kas “Mankijiem” aizejošajā desmitgadē ļāva mainīt britu rokmūzikas virzību, un, cenšoties saprast kā savaldzināmi stadioni, var gadīties arī nedaudz aizšaut nepareizā virzienā. Patvēruma meklēšana Džoša Hommes tuksneša būdā Šefildas puikām nav palīdzējusi – albuma skaistākie momenti atkal norakstāmi Džeimsa Forda produkcijai. Tanī pat laikā grupas skanējums ir kļuvis pārliecinošāks un varenāks, Tērnera lirika piedauzīgāka, tiesa arī nekonkrētāka. Ir grūti pateikt vai šis ir sākums “dzīvošanai uz veciem lauriem” vai arī kvartetam izdosies savienot rokenrolu ar superzvaigžņu dzīvesveidu, un pats svarīgākais, to visu lieliski reflektēt mūzikā.

50. Major Lazer – Guns Don’t Kill People… Lazers Do
050Diplo (ko uzskatu par gada spožāko producentu) un Switch (kura portfolio ir pāris no gada iespaidīgākajiem remiksiem) Jamaikā uzmeistaroja postmodernu hiphopa/regeja/dancehall/sauckāgribi supergrupu, tās pirmajā albumā iekļaujot arī vienu no gada spožākajiem klubu grāvējiem “Pon De Floor”. Abus jaunekļus iepazīstinājusi M.I.A., kurai, iespējams, būs nepieciešama “majora lāzera” palīdzība, lai nākamgad pārspētu to žanru kvintesenci, kas dzirdama šajā platē!

49. Black Eyed Peas – THE E.N.D.
049Gada “Guilty Pleasure”! Gada pirktākais albums pasaulē. Ieraksts, kam “Black Eyed Peas” bija jāpadara par Maikla Džeksona ekvivalentu 21. gadsimta pusaudžiem! Tomēr Maikls Džeksons izspēlēja pēdējo kārti… Kaut kad smējos, ka “Boom Boom Pow” ir viena no labākajām rokdziesmām, kas jebkad sarakstīta, un gan jau bariņš pamatskolēnu paceltām rokām tā patiešām uzskata! Laikā, kad sterilā popmūzika kļūst aizvien šausmīgāka, veģetājot 90. gadu bojbendu tradīcijās vai arī līdz nelabumam atkārtojot “Jay-Z”, “The Neptunes” un “Timbaland” desmitgades pirmajā pusē radītās R&B idejas, “will.i.am” ir vienīgais producents, kurš pop skanējumam piešķīra vēl līdz šim nedzirdētu svaigumu un žanru eklektiku! No sirds “Black Eyed Peas” novēlu savākt visas “Grammy” balvas!

48. Megapuss – Surfing
048Šis ir 2008. gada albums, kas šogad piedzīvoja pārizdevumu un kuru pērn vispār nedzirdēju… Albuma leģendā teikts, ka šo Devendra Benhārts kopā ar draugu Gregu Rogovi ierakstīja laikā, kad draudzējās ar Natāliju Portmenu! “Surfing” parāda Benhārta hipija būtību tik izteikti kā reti kurš dziesminieka solo albums – neķītrs, pilns ar jēlas popmūzikas citātiem un visai bezgalīgs hronometrāžā, tas allaž lieliski savedīs kārtībā klausītāja garastāvokli, ja būs atgadījies kas nelāgs.

47. Alexandre Desplat – The Curious Case Of Benjamin Button OST
047Savā karjerā Desplā ir sarakstījis partitūru 115 spēlfilmām. Šogad sacerējis smeldzīgus stīgu motīvus gandrīz desmit, no “Fantastic Mr. Fox” līdz “Twilight Saga: New Moon”, bet plašu atpazīstamību un uzņemšanu visu laiku labāko kino komponistu “slavas zālē” ieguvis līdz ar šīs Deivida Finčera filmas pirmizrādi. Uzskatu, ka Desplā piemīt spēja panākt jau gandrīz piemirsto – tikai ar melodijas palīdzību piešķirt ekrānā notiekošajam pavisam jaunu emocionālo nozīmi. Un arī bez kustīgajām bildēm to klausīties ir tīrā bauda!

46. Tor & Sufjan Stevens – Illinoize (the remix tape)
046Gada “mash-up” albums! Monreālas producents “Tor” Sufjana Stīvensa šedevra “Illionoise” (un vēl dažu citu mūziķa albumu) skaņdarbiem piekabinājis klāt augstākās raudzes “underground” hiphopa bītus un rīmes! Pirmkārt, ideja ir unikāla. Otrkārt, gala rezultāts ir lielisks. Treškārt, albums bez maksas iepumpējams šeit!

45. Lotus Plaza – The Floodlight Collective
045“Deerhunter” ģitārista Loketa Punda debijas solo albums pirmajā mirklī atstāj nosvērta indie roka iespaidu, taču jau pavisam drīz “Lotus Plaza” šķietami prognozējamie skaņu zīmējumi sāk izsmērēties, mūzika zaudē noteiktu formu, piederību kādam žanram un līdz ar to arī jebkādas pretenzijas. “The Floodlight Collective” ir sarežģīts, atmosfērisks un nevainojami ieturēts albums!

44. Prince – LOtUSFLOW3R/MPLSoUND
044044aPrinss ir viens no retajiem mūziķiem, kas ne tikai muld par mūzikas izplatīšanas nākotni, bet to jau iemēģina. Ja visu esmu sapratis pareizi, “LOtUSFLOW3R”, kuram pievienots “MPLSoUND”, kā arī dziedātāja “protežē” Brias Valentes debijas albums (kas no trīsvienības būtiski atšķiras kvalitātēs), nevienā mūzikas veikalā nav tā vienkārši nopērkams. Muzikā Prinss turpina dauzīties un paštīksmināties, atzīstamā līmenī izpildot viruozus ģitāras solo gājienus un dziedot seksīgus fanka numurus! Tā nu viņš dauzās un gaida savu atgriešanos modē, kas, nešaubos, vienā dienā arī notiks. Tik ne man, ne pašam Prinsam nav ne jausmas kad tā diena īsti pienāks…

43. Jason Lytle – Yours Truly, The Commuter
043Džeisona Laitla atgriešanās gan man, gan vēl dažiem atgādināja par 2000. gada “Grandaddy” albumu “The Sophtware Slump”, kas noteikti ir viens no sapņainākajiem indie ierakstiem šajā desmitgadē. Jā, un izrādījās, ka izjukušās grupas līderis aizvien sevī saglabājis vienkāršos roka akordus un bērnišķīgo smeldzi, kas “Grandaddy” mūziku pielādēja ar utopisku dzīvesprieku. “Yours Truly, The Commuter”, protams, ir albums, kas galvenokārt spēlē uz atmiņu stīgām, taču tā dziesmas man atgādināja par sen jau aizmirstu terminu…”catchy”!

42. Noisettes – Wild Young Hearts
042Soulroks? Kas tas tāds? Šingaja Šoniva var izdziedāt tikpat dullas soula partijas kā Dafija, taču pavadījumā stīgu orķestrim pievienojas pilna rokgrupa, radot aizraujošu kopskaņu. Interesanti, ka šis nav “Noisettes” debijas ieraksts, kā arī interesanti, ka tas lielāko rezonansi sacēlis ASV! Esmu pārliecināts, ka par “Noisettes” visai drīz atkal dzirdēsim.

41. Bibio – Vignetting The Compost
041Stīvens Vilkinsons par mūzikas biznesu neko nav dzirdējis, jo šogad laida klajā trīs albumus no kuriem vienu tomēr gribētu uzskatīt par remiksu kolekciju! Pirms noparkoties “Warp” ierakstu kompānijā, gada sākumā “Bibio” izdeva šo plati, kas ir gada dīvainākais modernā folka ieraksts, kaut viss dzirdamais tapis spaidot pogas uz dažādiem elektroniskiem instrumentiem. “Vignetting The Compost” ir pārdroša noskaņu mūzika, kurā neticami veiksmīgi realizētas gandrīz neiespējamas idejas. Viens no retajiem intelektuālās elektroniskās mūzikas darbiem šogad, kura skanējuma aktualitāte, domāju, nemazināsies vēl daudzus, daudzus gadus…

40. The Big Pink – A Brief History Of Love
040Gada labākās jaunās dzīvās grupas debijas albums ir kā konfekšu kārba. Ne gluži Foresta Gampa kārba, kurā tu vari uzrauties uz visādiem pildījumiem, bet ļoti garšīgu, nenormāli saldu un šķebinošu… Albuma “a-pusē” viens aiz otra sarindoti iespaidīgi hīti (visiespaidīgākie -“Dominos” un “Velvet”) , kamēr “b-puse” atstāj klausītāju neizpratnē. Par “The Big Pink” debiju, tai iznākot, kaut kur lasīju šādus vārdus: “Duetā apvienojušās visas tavas mīļākās Ņujorkas grupas no pagātnes, tagadnes un nākotnes”, un neko precīzāk nemāku pateikt. Tiesa pat “Muse” Eiropas koncertu iesildīšana “A Brief History Of Love” un tā singlus neglāba no komerciālas izgāšanās…

39. Charlotte Gainsbourg – IRM
039Ar labākās aktrises Kannu kino festivāla zaru rokassomiņā, karstā vasaras pēcpusdienā Šarlote Losandželosā pieklauvēja pie Beka mājas durvīm un dažu nedēļu laikā ierakstīja šo albumu (patiesībā viss notika savādāk, bet uz mirkli to drīkstam piemirst). Tehniski trešais (pirmais – agrā bērnībā, dziedot tēva Serža dziesmas) Geinsbūras albums, pēc uzbūves gandrīz klasisks aizvadīto gadu Beka ieraksts, ir daudz savāktāks un interesantāks par dažu gadu seno sadarbību ar “Air” platē “5:55”. Ja Dankels un Godēns centās izcelt Francijas jutekliskumu un Parīzes agro rītu dūmakas noskaņu, Beks Geinsbūrā pamodinājis izteiktu mūziķes, ne tikai dziedošas aktrises talantu, kas saplūst kopā ar pavadījumu, veidojot neatvairāmu noskaņu.

38. Bill Callahan – Sometimes I Wish We Were An Eagle
038Tas ir atklāts jautājums – vai Kallahans izklausās pēc Vāgnera, vai Vāgners izklausās pēc Kallahana? Gadā, kad neiznāk jauns “Lambchop” ieraksts, visi Vāgnera fani var sajūsmināties par Kallahanu un nākamgad atkal viss notiks otrādi. Šis ir ieturēts un smalks “americana” albums, kura kompozīcijas līdz galam neaizsniedz divus gadus senā “Woke On A Whaleheart” domu lidojumus, taču izceļas ar neticamiem stīgu un pūšamo instrumentu aranžējumiem!

37. Beirut/Realpeople – March of The Zapotec/Holland
037Zeka Kondona uzvaras gājiens turpinās! Kopā ar īstu meksikāņu bēru orķestri ierakstītais “March Of The Zapotec”, pirmo reizi Jaunmeksikas dziesminieka kompozīcijām piešķir šērmuļus uzdzenošu “ticamības momentu”. Rotaļīgais sintīpopa eksperiments “Holland” ir atkal kaut kas pavisam cits – tādas kā Kondona muzikālās piezīmes, kas piefiksētas virtuvē. Lai vai kā, ļoti aizraujošs dubult EP.

36. Ian Brown – My Way
036Roku rokā ar realitātes TV šovu “Survivor”, Brauna sestais albums ir “gada atgriešanās”. Un ne jau Brauns kaut kur bija pazudis, vienīgi mazā pīpītē un tukšās “Carling” alus bundžās pamatīgi bija iestrēdzis viņa radošais gars, kas bijušajam “The Stone Roses” dziedātājām bez jebkādiem kompleksiem ļāva ierakstīt vienu paviršību pēc otras! “My Way” ir viens no retajiem Brauna albumiem, kuru gribas klausīties atkārtoti. Lieliskas, a la britpopa melodijas savienojumā ar Deiva Makrakena programmēto elektrisko pavadījumu neticami lieliski apvieno moderno ar tradicionālo! Lirikas gan brīžiem liek pasmīnēt…

35. The Legends – Over And Over
035Re, šajā topā galīgi nav paveicies šī gada zviedru eksportprecēm “Peter, Bjorn & John” un “Miike Snow”, taču nav palikuši nepamanīti šūgeizeru “The Legends” labie darbi! Malmes rokmūzikas scēnas karognesēju “Labrador Records” supergrupa, kuru veido vairāki leibla darbinieki un mūziķi, ierakstījusi monumentālu trokšņaina roka albumu, kas atšķaidīts arī ar dažām popdziesmām! Pamatīgs pārdzīvojums gan ausīm, gan apziņai!

34. Julian Plenti – Julian Plenti is… Skyscraper
034Hiphopa vidē pazīstams kā dīdžejs “Fancypants”, “Interpol” solists Pols Benkss šogad melomānu vidū izpelnījies iedomīgākā mūziķa titulu. Ja kādam vēl ir jautājumi, iesaku vēl vērīgāk papētīt viņa alter ego un tā debijas albuma nosaukumu… Un droši ļaujies asociācijām!
Un tomēr man šķiet, ka “Julien Plenti” ir secīgs turpinājums tam, ko darījuši “Interpol”, kaut šeit Benksam uzskatāmi izdevies izrauties no stagnācijas un izveidot ārkārtīgi aizraujošu albuma konstrukciju, ko viņa pamatgrupas daiļradē ļaudis gaida jau gadiem ilgi.

33. Mos Def – The Ecstatic
033Gada hiphopa albums ar pamatīgu austrumniecisku nokrāsu! Lai arī man vēl aizvien nav skaidrs kāpēc misters Defs grib pārmainīt pasauli, jāteic, ka “The Ecstatic” ir elpu aizraujošs mēģinājums, lai to paveiktu! Gan lietojot izmeklētus semplus, gan uzturot uzlādējošu ritmu un tanī pat laikā ieturot zināmu “underground” stāju pretī komerciāli aktīvajiem “MTV” žanra stāriem! Thumbs up!

32. Eels – Hombre Lobo
032Bruņojies ar dāžām balādēm un dažām skaļām rokdziesmām, Marks Olivers Everets, ar konceptalbumu, kurā apdziedātas “ilgas” un “iekāre”, šogad atklāja jaunu posmu “Eels” daiļradē. Lai arī Marka revolucionārie kliedzieni šeit nedaudz atgādina pusaudžu mēģinājumus pārvērst pasauli, albuma fināls ir kā tikšanās ar sen neredzētu draugu, ko nav salauzušas krīzes, kredīti un pasaules bojā ejas draudi. Turpinājums, vienā piegājienā ierakstītais dziesmu cikls “End Times”, iznāks jau janvārī!

31. Danger Mouse & Sparklehorse – Dark Night Of The Soul
031Gada “bootleg” albums, kas pieejams vai nu tukšā kompaktdiskā (tātad nav pieejams) vai interneta dzīlēs (tātad nelegāls)! Dziesmu cikls, kas radīts kā muzikālais noformējums Deivida Linča foto izstādei, ļauj sastapties “Sparklehorse” tumšās romantikas caurvītajam rokrakstam ar “Danger Mouse” augstākās klases producēšanas skolu. Tiesa neviens no autoriem šeit nedzied (izņemot vienu duetu, ko iedziedājis Linkuss), bet to lieliski māk viņu draugi – Veins Koins (“The Flaming Lips”), Grufs Rijss (“Super Furry Animals”), Džeisons Laitls (ex-“Grandaddy”), Džuliāns Kasablankass (“The Strokes”), Black Francis (“Pixies”), Igijs Pops, Džeimss Mersers (“The Shins”), Nina Pārsone (“The Cardigans”), Sjūzena Vega un Viks Čestnats. Albuma ierakstu uzraudzījis pats Devids Linčs – arī viņa vokāls ir biežs albuma viesis. Bet nekādu psiholoģisko šausmu “Dark Night Of The Soul” nemaz nav, nedaudz klausītāju tikai sakrata albuma vidū rodamie roka opusi. Savādāk, šis ir lielisks piemērs tam, ka talantīgi mūziķi arī darot to, kas viņiem it kā nebūtu jādara, rada fantastisku gala produktu. Šajā gadījumā – lielisku un nopietnu popmūzikas albumu!