Nekad neaizmirsīšu 2005. gada janvāri, kad Latvijā plosījās milzu vētra un tās pavadījumā pirmo reizi noklausījos franču komponista un multi instrumentālista Entonija Gonzalesa albumu “Before The Dawn Heals Us”. Nebūtu vētras, kas dzirdamo pamatīgi paspilgtināja, diez vai albuma noslēguma skaņdarbu būtu pēcāk daudzu gadu garumā vienmēr izmantojis kādas radio pārraides signālā, to padarot atpazīstamu, nebaidos šī vārda, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuriem kaut nedaudz interesē mūzika.
Episki. Tas ir pirmais vārds, kas nāca prātā toreiz un joprojām nāk prātā, kad jāraksturo “M83” mūzika – tajā sastopas dažādu laikmetu mūzikas pieredzes (sintpops, shoegaze, ambient, u.t.t.) un tās apvijas ar Gonzalesam raksturīgu mūzikas produkciju un popmpozitāti, kas dzirdamajam piešķir unikālu nokrāsu. Pirms “Before The Dawn Heals Us” “M83” albumi bija trokšņaināki un drīzāk klasificējami kā rokmūzika. Sākot ar minēto plati, Gonzaless attīsta elektroniķa rokrakstu un, manuprāt, visu laiku cenšas pilnveidot vienu un to pašu albuma struktūru, vienīgi katru reizi radot tam jaunu konceptu un melodijas, kā arī skanējumā izmantojot aizvien jaunus instrumentus (šoreiz “M83” mūzikā debitē saksofons, akustiskā ģitāra un flauta).
“Before The Dawn Heals Us” bija “pasaules bojāejas” skaņu celiņš, iepriekšējais “Saturdays = Youth” pusaudžu atmiņu pieraksts, jaunais “Hurry Up, We’re Dreaming” veltīts sapņiem un to transformācijām, mainoties cilvēka vecumam. It nekā pārsteidzoša nesaskatu faktā, ka Gonzaless saņēmies dubultalbumam – 73 minūtes, 22 skaņdarbi… Tas viss ir tikai likumsakarīgi, jo, ar katru jaunu darbu, “M83” projekta autors pierāda, ka neviens no mums līdz galam nenojauš vārda “episks” patieso būtību. Tāpēc viņam to ik reizi izdodas pacelt jaunā līmenī! Lai arī viemēr Gonzaless flirtējis ar 80. gadu popmūziku, “Hurry Up, We’re Dreaming” tās atsauces dzirdamas plašā spektrā, īpaši izceļot Pītera Geibriela, “Tears For Fears”, “Duran Duran” un “Midnight Oil” ideju klātbūtni. Taču tas joprojām ir kaut kas tāds, ko var sarakstīt un ierakstīt tikai “M83”. Kaut kas… episks!
Palabo, ja kļūdos, bet pareizi ir “Before The Dawn Heals Us”, nevis “…Heal Us”.
Kļūda ir fiksēta un novērsta!
Paldies.
Tikko noklausījos albūma “pirmo pusi”… Neteikšu, ka no pirmās noklausīšanas reizes es par šo albūma daļu jūsmotu, kā par =Before The Dawn Heals Us= un =Saturdays = Youth=, bet jau albūma “otrā puse”, ko klausos patreiz, manī iedarbināja, kā es to saucu, “skudriņu efektu”. Tas ir tas M83, ko es dievinu! Es domāju, ka ar laiku… varbūt pēc pavisam īsa laika… es pilnībā atklāšu šo albūmu priekš sevis un gribēšu tajā “noslīkt” vēl un vēl un vēl!
Tom, Tev jāraksta biežāk par jauno, svaigo un episko.