NEDĒĻAS ALBUMS: The Horrors – Skying (XL)

2006. gada augustā, britu mūzikas avīze “NME” noslēdza līgumu ar vienu no pasaules vadošajiem digitālās preses izplatītājiem, no šī mirkļa ļaujot katru trešdienas rītu, ikvienam interesentam, iesākumā par smieklīgi zemu samaksu, lasīt to sava datora ekrānā! Kā gadījies, kā ne, pirmais šāds digitālais “NME” mani pārsteidza nesagatavotu. Un pārsteidza arī ikvienu avīzes drukātās versijas abonentu un lasītāju.
Pēc pieciem gadiem interesants šķiet jautājums, kurš no abiem faktiem vēstures kontekstā bijis nozīmīgāks – preses digitalizācijas sākums vai “The Horrors” nonākšana uz avīzes vāka. Izdevuši vienu singlu, nospēlējuši pus koncertu, EMO paskata rokeri kļuva par vienīgo grupu aizvadītajā desmitgadē, kas “NME” vāku sasnieguši bez jelkādiem panākumiem – tie loģiski secīgi sekoja. Grupas debijas albums “Strange House” gan izklausījās absolūti neatbilstošs sava laika tendencēm un tikai gotisko pankroku (?) nomainot pret izteiktām “new wave” skaņām, atsakoties no grimma un kilograma želejas matos, par “The Horros”, līdz ar otro studijas plati “Primary Colours”, varējām sākt runāt kā par mūzikas fenomenu!
Kopš iepriekšējā albuma, atkal pagājuši divi gadi, pavisam nesen laidis klajā sava projekta “Cat’s Eyes” teicamo debijas albumu, Feriss Roters ar “The Horrors” piesaka trešo atnākšanu. Noteikumi atkal ir nedaudz mainīti un nepilnas stundas laikā “Skying” apbur un suģestē ar tādu kā skaņas ūdenskritumu, kas gāžas no zēnu ģitārām un Rotera vokāla. Atteikušies no jebkādas papildus palīdzības, “The Horrors” jauno albumu ierakstījuši bez producenta. Drūmu, pirmajā mirklī šķietami monotonu, taču kā atklājas mirkli vēlāk, ārkārtīgi interesantu dziesmu ciklu, kas klausītāju pakļauj pāris minūšu laikā. Jā, “The Horrors” spēlējas ar “shoegaze” un “new wave” vēsturi, taču, izmantojot tehnoloģiju un ideju lidojumus, kaut uz mirkli izdodas noticēt, ka dzirdamais ir kaut kas pavisam jauns un unikāls!
Brīnišķīgs albums!