THIS IS IT

“Jums jāsaprot, ka es neesmu šādi pieradis dziedāt. Man mācīja dziedāt ieklausoties savā balsī, nevis šādās austiņās”, šķiet, “I Want You Back” dziesmas mēģinājuma finālā, pēc iepazīšanās ar ausu monitoriem, bēdīgi saka Džeksons. Kā allaž, gluži kā no debesīm atskan šova režisora Kenija Ortegas balss: “Maikl, kā mēs varam tev palīdzēt? Varbūt pagriezt kaut ko klusāk…”.

Šādas situācijas popmūzikas karaļa filmas veidotāji reklāmas rullīšos sauca par intervijām. Džeksons nodod aizrādījumus mūziķiem, pats režisē šova videoelementus, beigās paziņo, ka pasaules gals būs klāt pēc četriem gadiem… “Michael Jackson’s This Is It” pasaules pirmizrāde tomēr daudziem sagādājusi daudz pārsteigumu!
Michael Jackson%2527s This Is It PosterPar to, kas redzams “This Is It”, neviens nebija drošs pat pirms dažām dienām. Londonā vieni taisīja protestus, jo ticēja Džeksona ģimenes paustajam, ka filmā būs redzams Džeksona dubultnieks, citur, piemēram Latvijā, tie paši cilvēki, kas aktīvi pēdējā pusgada laikā diskotēkās pieprasīja Džeksona klasiku, par filmu lielu interesi nemaz neizrādīja. Vakar LTV-7 pusaudžu raidījuma vadītājs telefonintervijā man jautāja vai Džeksona mūzikai vispār esot kāda vērtība. Īsi pēc komentāriem medijos, MJ nāves sakarā, internetā dabūju arī ironisku repliku no kāda literāta… Nevienam neesmu parādā komentāru, kāpēc, piemēram, mani neinteresē Madonnas, Depeche Mode vai U2 koncerti, bet jau marta sākumā (virtuālajā) kabatā bija divas biļetes uz 16. februāra “O2 Wireless Arena” “This Is It” šovu. To arī nesniegšu, tomēr atzīšos, ka vakar vērojot koncerta mēģinājumu filmu, daudz un dikti prātā pārdomāju par to kā tas viss būtu izskatījies klātienē un kāds viedoklis par to man būtu radies…

“This Is It” filmas galvenais mērķis līdz ar tās izziņošanu bija uzskatāmi skaidrs – kompānijai “AEG Live” ir jāatpelna vājprātīgie zaudējumi, kas radušies pēc 50 (!!!) “O2 Arena” koncertu atcelšanas, kā arī jāsedz šovam sagatavoto video, gaismu, skatuves, u.t.t. tehniskie izdevumi. Savukārt, Džeksona ierakstu sabiedrībai “Sony” fiksi bija nepieciešams iemesls jauna “best of” izlaišanai. Viss sakrīt. Raupja aprēķina dzītus projektus ir iespēja sabeigt ar vienu rokas vēzienu. Kas gan būtu vieglāks kā vienkopus samontēt dokumentālus Džeksona biogrāfijas kadrus, nospēlēt visus lielākos hītus un beigās vēl kārtīgi cukuroti parādīt pasaules reakciju, karalim aizejot. Esmu patīkami pārsteigts, ka šoreiz tas nav noticis!
Džeksona pasaulē nekas nav pierādāms, taču uzticami ziņu avoti jau jūnijā vēstīja, ka Maikls apmeklējis tikai divus tehniskos “This Is It” mēģinājumus un nevienam prātā neienāca, ka tajos safilmētais materiāls varētu nodrošināt gandrīz divas stundas garu filmu. Gatavojot šāda līmeņa šovus, visiem iesaistītajiem (dejotājiem, mūziķiem, galvenajam mūziķim, tehniskajiem darbiniekiem) mēģinājumi lielākoties notiek atsevišķi, kopā sanākšanas reizēs notiek koncerta caurlaides, un no abām šādām reizēm filma arī samontēta kopā. Ja kāds nespēj iedomāties, kāpēc kaut ko tamlīdzīgu kāds filmē, atbilde ir pavisam vienkārša – caurlaižu video nepieciešams, lai visi režisori un producenti varētu sagatavoties nākamajiem mēģinājumiem… Galu galā, redzamais video materiāls ir garlaicīgi dokumentāls un ar to neko nespētu izdarīt pat pasaules labākais montāžas režisors. Piemēram, “Billie Jean” statiskais kadrs filmā velkas bezmaz vai mūžīgi…

MJ koncerti pasaules atmiņā paliks kā grandiozākās izrādes ar kurām vizuāli varētu mēroties varbūt vienīgi “Cirque Du Soleil” priekšnesumi. Arī šoreiz “This Is It” šovs būtu iespaidīgs – cilvēki, kas kāpj ārā no ekrāniem, robotu armija, milzu zirneklis, baisi spoki, kas lido pa arēnu “Thriller” laikā, grandiozs Čikāgas panorāmas skats, maza meitenīte, kas aptur mūžamežu iznīcinātāju buldozeru… No speciāli filmētajiem jokiem, īpašu uzmanību filmā izpelnās Džeksona “iemorfēšana” melnbaltā filmā, kurā dziedātājs mūk no Hemfrija Bogarta, kurš, savukārt, Maikla virzienā raida “Matrix” vai “Watchmen” stilistikā palēninātas automāta lodes…

Populārākā frāze, ko filmā dzirdam no paša Džeksona, arī ir vienīgā, kas nodod viņa patieso vecumu. Kā tāda mīļa un jauka vecmāmiņa, ikreizi, kad mēģinājumā kaut kas nogājis greizi, Maikls pasmaida un skatuves biedriem saka: “Bet tāpēc taču šis ir tikai mēģinājums…”
Cits un būtisks jautājums, kas nedod mieru, ir koncertam atlasītais repertuārs, kas sastāv tikai no mūziķa lielākajiem grāvējiem, liekot milzu uzsvaru uz “Thriller” un “Bad” albumiem. Koncertiem notiekot, Džeksons būtu atguvis prestižu, taču tikai un vienīgi veco mūzikas lauru dēļ…
Protams, tagad “This Is It” nozīme ir krietni savādāka. Karalis dejo kā jaunībā, karalis uzvedas kā bērns, karalis smuki izdzied visas notis gluži kā pirms balss lūzuma… Kādā pasaules nostūrī dzīvojošs čučmeks, pēc “This Is It” noskatīšanās, droši varētu jautāt: “A kur var dabūt biļetes uz tiem koncertiem?”