To Whom It May Concern

3. septembra vakarā pēdējo reizi Radio SWH ēterā izskanēja manis veidotais un vadītais raidījums “Lielais vakars”! Šo ierakstu ir aizliegts pārpublicēt vai izmantot medijos, vienkārši uzskatu, ka esmu parādā kaut nelielu paskaidrojumu ilggadējiem radio klausītājiem, kas par raidījuma beigšanos uzzināja pēkšņi un negaidīti.
Q: Kā tas tā varēja notikt?

A: Piedāvāju ķēdes reakciju!
1) “Lielais vakars” skanēšanas vēsturē tikai reizi ir bijusi klausītākā vakara radio pārraide Latvijā , un tas bija 2005. gada vasarā. Kopš tā laika vienmēr reitingos esam zaudējuši popmūzikas radiostacijām, kurās šajā laikā ēteru apkalpo roboti.

2) Radio reklāmas apgrozījums Latvijā šogad ir krities par 35 %!

3) “Mūzikas biznesa modelis ir mainījies. Vecais modelis bija šāds: radio nospēlē dziesmu, tad MTV parāda tās videoklipu un ierakstu kompānija tikai vēro kā tiek pārdoti ieraksti. Nekā no tā vairs nav – MTV gandrīz vairs nerāda videoklipus un radio spēlē dziesmas, kas ir paredzētas specifiskai mērķauditorijai – baltajām sievietēm, vecumā no 35 līdz 45.”, Irving Azoff, “Annals of Entertainment”, New Yorker, Aug. 10, 2009, p.42

Precīzāk, mūzikas industrija un mūzikas radio šodien ir divas dažādas lietas, kas principā vairs nesadarbojas. Komercradiostacijām nav nekāda interese atskaņot mūziķus, kuru koncerti tiek regulāri labi apmeklēti un kuru ieraksti uzrāda labus pārdošanas rādītājus. Par jaunu mūziku, kas vienmēr ir bijusi mana radio rokraksta neatņemama sastāvdaļa, labāk šoreiz paklusēsim…

Var strīdēties vai šī globālā teorija ir attiecināma uz Latvijas situāciju, taču liela daļa Latvijas radiostaciju jau labu laiku pieder globāliem koncerniem, kas, loģiski, lieto savas teorijas.
Q: Kas notiks tālāk?
A: Sākot no pirmdienas, 7. septembra, Radio SWH ēterā priecēšu klausītājus katru darba dienu no 11:00 rītā. Protams, gan muzikāli, gan saturiski būs jāpartrauc daļa no “hārdkora”, kas, manuprāt, brīnišķīgi iederējās vakaros, taču desmitkārtīgi lielāka auditorija garantē, ka varēšu iegūt daudz lielāku materiālo un morālo atbalstu jaunu ideju pilnveidošanai.
Pēc speciālistu aprēķiniem, mēnešus divus būšu viegli aizkaitināms, jo dienas ritma maiņa prasīs pamatīgus pūliņus. Galu galā, ticu, ka viss būs kārtībā – kā ir, tā jādzīvo!

Pie tam, ar radio nebeidzas ne mana, ne tava dzīve. Pirms pieciem gadiem, ārpus radio viļņiem, mūziku spēlēju piepīpētos Vecrīgas pagrabos pārdesmit cilvēkiem, tagad mana “stage persona”, “alter ego” jeb “vienalga kā to sauc” Pop Beats Poetry klātienē izklaidē tūkstošiem cilvēku katru mēnesi un jau pēc dažām nedēļām spers pirmos soļus starptautiskajos ūdeņos, uzstājoties Tartu un Helsinkos.

Un es tavā vietā iegaumētu arī tomsgrevins.blogspot.com adresi… ;)

This Is It! Oasis ir izjukuši, Maikla Džeksona biļešu naudu aizvien neesmu saņēmis atpakaļ un reiz ar NRTP godalgu apbalvotais “Lielais vakars” ir vēsture.

Ir īstais brīdis paspiest roku Laurai par palīdzību, Blūmam par teicamo startu, Līvai, roņiem, Žildem, Rudakam un Veitneram par jaunās mūzikas informācijas apmaiņu, Martai par uzslavām un kritiku, visiem Pagraba mūziķiem par dziesmām (es jūs nepametīšu – bišķiņ atpūtas un kaut ko izdomāsim!), mūziķiem par dzīvajiem koncertiem, ekspertiem par komentāriem, Vasarniekam par ticību nākotnei un milzīgs paldies jums, kas to visu noklausījāties…

Paldies Ivetai, Lotei, Intam, Raimondam, Elīnai, Vitālijam, Rozei, Kalvim, Lindai, Rodijam, Dagnim, Eduardam, Krišam, Normenam, Mārim… Visiem Jāņiem, Madarām, Ievām, Mārtiņiem… Es zinu, ka kādu esmu aizmirsis… Piedod, ja tā…

Paldies Radio SWH, kas mums visiem deva iespēju satikties – aizvadītos četrus gadus un astoņus mēnešus es nekad neaizmirsīšu.
Lai līst šampanietis! Un patīkams satraukums par tām nezināmajām, jaukajām lietām, kas mūs visus sagaida jau tuvākajā nākotnē, lai tikai pieaug spēkā!
Paklanos.