2014. gada albumi 100 – 91

Blogošana vairs nav modē. MP3 vairs nav modē. Ievērot termiņus vairs nav modē. Gari albumi vairs nav modē. Un gari gada albumu apskati joprojām nav modē!
Tomēr, kā ik gadu esmu sagatavojis atskaiti par 100 skaņu platēm, kurām aizvadīto 12 mēnešu laikā izdevās kaut uz mirkli izkarot manu uzmanību. Vienīgais iemesls šāda topa tapšanai, neskaitot veselīgu treniņu spalvas vicināšanā un cerību, ka pēc daudziem gadiem šīs būs labs atgādinājums par jau sen aizmirstām notīm un skaņām, ir vēlme veikt norādi jaukas mūzikas virzienā arī tiem, kuriem ikdienā ar mūzikas izpēti nav nekāda darīšana. Savukārt tiem, kuri par populārās mūzikas anatomiju domā nemitīgi, jau nagi niez ar steigu izplūst dažādās, no zemāk rakstītā izrietošās diskusijās. Nevēlos vairs ne mirkli ilgāk liegt prieku kā vieniem, tā otriem. Šeit – “Spotify” pleiliste ar muzikālo pavadījumu!

100. Foxygen – …And Star Power
Kalifornijas mūsdienu psihodēlijas zelta puisēni “Foxygen” (no kuriem mūzikas kritiķi gaida zilus brīnumus) nekad nav sarakstījuši “Time To Pretend” vai “Kids”, taču uzvedas precīzi kā viņu dvēseļu radinieki “MGMT” Bruklinā – darot ko grib un kā grib. Džeku jaunā dubultplate izklausās kā agrīno “Pink Floyd”, Bolana, Bovija un citu 60. beigu britu roka spoku salidojums, ļoti psihodēliskas rokoperas pirmizrādē.

99. The Kooks – Listen
Lūka Pričarda vadītais, it kā reiz pat ne visai dabīgā ceļā radītais kolektīvs, bieži dodas jaunas identitātes meklējumos. Šoreiz palīdzēja kāds pagrīdes hiphopa producents “Inflo”, kura ietekmē “The Kooks” izdevās atkāpties no sen jau izsmeltās post-britpopa ģitārroka stilistikas.

98. Cut Copy presents: Oceans Apart
Lai arī vairākus gadus plaši izteiktas aizdomas, ka Austrālija varētu būt šobrīd muzikāli visinteresantākā vieta uz zemeslodes, šai tēzei atrast neapgāžamus pierādījumus nav viegli. Šis gan ir viens no tiem – Melburnas disko karaļu “Cut Copy” miksteips ar šī brīža labāko Melburnas diskotēku mūziku. Tas nekas, ka Melburnas grupas visas citē pašus “Cut Copy” vai viņu ietekmes, šī ir smalkākā un aizraujošākā deju mūzika, kāda pēdējā laikā dzirdēta!

97. TV On The Radio – Seeds
Ja piever acis un piemirst, ka reiz “TV On The Radio” izklausījās kā ASV alternatīvās mūzikas svarīgākie vizionāri, bet jau labu laiku žanriskā un melodiju attīstība ir piebremzējusies… Ja aizmirst to, ka visu “Seeds” mūziku jau kaut kur esam dzirdējuši, šī ir visvieglāk uztveramā un pozitīvākā “TV On The Radio” plate, kas noteikti ir biežs viesis grupas ilggadējo fanu stereo iekārtās!

96. Ray Lamontagne – Supernova
Mūsu laika līdz gala neatzītais ģēnijs Lamonteins meklē joporojām augstāku pozīciju ASV alternatīvās mūzikas meinstrīmā un tikai viņam pašam zināms, kam tas pie joda ir vajadzīgs. Daudzus šī gada simtnieka albumus producējis “The Black Keys” diriģents Dens Oirbeks – šis ir viņa nosacīti vājākais darbs. Lamonteina balss un idejas pārāk bieži “Supernova” nogrimst stilīgu paņēmienu un pārprodukcijas purvā. Melodijas gan joprojām dikti skaistas!

95. Naomi Shelton & The Gospel Queens – Cold World
Mūsdienu kulta “soul” un “funk” leibla “Daptone” viens no diviem izdevumiem manā simtniekā – ļoti viegli uztverama un gaiša dvēseles mūzika, ko izpilda smaidīga septiņdesmitgadīga kundzīte! Vai tiešām nepieciešams vēl kāds arguments, lai šo noklausītos?

94. George The Poet – The Chicken & The Egg
Britu hiphopā, kas ņemot vērā visus kultūrvēsturiskos apstākļus, jau pats par sevi ir visai pretrunīgs žanrs, svarīgi notikumi notiek salīdzinoši reti. Dzejnieks Džordžs ir jauns rīmju virpinātājs, kuram neko līdzīgu karaliskās salas vēl nav pieredzējušas – tiesa, puiša debijas konceptuālā miniplatīte ir ļoti tumša un ar sociālu sāpi pārsātināta, klausītājiem ar vājiem nerviem tā noteikti nav ieteicama.

93. Electric Wurms – Musik, Die Schwer zu Twerk
Ar katru gadu, Veina Koina frīku armijas “The Flaming Lips” eksperimenti kļūst aizvien baisāki, spocīgāki un tie pie klausītāja nonāk negaidīti bieži. “Electric Wurms”, kas ir “The Flaming Lips” un nevienam nezināmas Nešvilas grupas “Linear Downfall” kopprojekts piedāvā meditatīvu un trokšņainu skaņu rotaļu, kurā nav ne smakas no aprēķina vai muzikāla reizrēķina.

92. Kathryn Tickell & The Side – Kathryn Tickell & The Side
Man nav ne jausmas, kā pie manis gada noslēgumā nonāca šis Skotijas folka un akadēmiskās mūzikas jauktenis, taču ļoti labi, ka tas notika. Šī ir ļoti niansēta, tāpēc arī dikti interesanta folkmūzika, kādu tik bieži vismaz man neizdodas izdzirdēt!

91. Alexandre Desplat – The Grand Budapest Hotel
Līdz ar “Fantastic Mr. Fox” uzņemts karaliskajā Vesa Andersona radošajā ģimenē, Francijā dzimušais Aleksandrs Desplā beidzot atradis savu režisoru ar kuru kopīgi darīt tik lielus brīnumus, kā savulaik Rota ar Felīnī vai Badlamentī ar Linču. Desplā šai utopiskajai Andersona/Cveiga pasakai sarakstījis brīnumjauku mūziku, kurā netrūkst atsauces uz Austrijas un Asutrumeiropas akadēmiskās mūzikas vēsturi. Tanī pat laikā nekur nepazūd Andersona saundtreku firmas zīme – stīgu orķestris, bandžo, klavesīns un zvaniņi!