2014. gada albumi 90 - 81 | Toms Grēviņš

100 – 91
MŪZIKA JĀKLAUSĀS ŠEIT!

90. Snowbird – Moon
Pirms, nu jau jāsaka, daudziem, daudziem gadiem Kalifornijas festivāla “Coachella” plakātā parādījās “Cocteau Twins” vārds un tikpat ātri no tā tika arī aizvākts. Kamēr duetā ar “The Smiths”, šis palicis viens no retajiem astoņdesmito gadu kulta ansambļiem, kuru apvienošanās nav notikusi, “Cocteau Twins” basists un taustiņinstrumentālists Saimons Reimonds ir nodibinājis jaunu grupu. Pie mikrofona dāma, kas dziedājusi “The Chemical Brothers” dziesmās un apbraukājusi pasauli piedaloties “Massive Attack” turnejās, aizstājot, protams, arī Elizabetes Freizeres vokālu. Rezultāts ir ļoti gaisīgs, mierīgs un melodisks. Un asociatīvi ļoti, ļoti atgādina “Cocteu Twins”. Mulsina komplektā līdzi nākošais visa albuma remiksu disks par kura kvalitāti vajag strīdēties!

89. Sebastien Tellier – L’Aventura
Sekojot instrumentālajam lieldarbam “Confection”, pēdējā laikā neticami ražīgais Francijas popa frīks Telliērs šogad atgriezās ar dziesmu albumu, kura kopējā noskaņa ir tikpat pozitīvi pacilāta kā tā ietekmēs – kino komponista Vladimira Kosmas un “Dzīvnieku pasaules” tēmas autora Paula Mauriata mūzikā.

88. The New Basement Tapes – Lost On The River
Lai kā to vēlētos, es šajā eksperimentā nevaru atrast skaistāku un labāku momentu par tā ievadu, Džima Džeimsa eksistenciāli psihodēlisko vokālu dziesmā “Down On The Bottom”! Neticu “radošās nometnēs” un limitēta, iepriekš sarunāta, laika periodā radītiem darbiem. Bet, ko par šo saka Cimmermaņonkolis, es gan labprāt kādreiz uzzinātu!

87. John Southworth – Niagara
Kanādā Sausvortu pielīdzina kino režisoram Gajam Madēnam – abi kungi dzīvo it kā citā laikā un mākslā nepieņem nekādus laikmetīgos izaicinājumus. Šajā koncept-dubultalbumā, kura “deviņas dziesmas ir Kanādas pusē, bet vienpadsmit amerikāņu”, Sausvorts izklausās pēc jauna, romantiski noskaņota un gotiski utopiska Elvisa Kostello! Man personīgi – ļoti patīkams atklājums pasaules interesantāko dziesminieku jūrā!

86. John Nemeth – Memphis Grease
Blūzs, gluži kā jebkura ārpus Top 40 rāmjiem stāvoša mūzika, pirmajā mirklī var šķist vienveidīgs un garlaicīgs. Jaunais blūzmenis un ermoņiku spēlmanis Nemess ir viens no retajiem jaunās paaudzes blūzmeņiem, kas ātri mainīs pat lielākā blūznīdēja domas – kopā ar “soul” klišejām “Memphis Grease” blūza numurus caurstrāvo milzīgs dzīvesprieks un fantastisks izpildījums pilnīgi visās frontēs!

85. Damien Rice – My Favourite Faded Fantasy
Pēc smaga kritiena piecelties nav viegli un lai nu kurš, bet Demiens Raiss to zina ļoti labi. Un es tik klusi piebildīšu, ka nekas cits arī nav gaidāms, ja ar debijas albumu izdodas mainīt domāšanu un produkcijas noteikumus veselai dziesminieku paaudzei. Rehabilitācija pēc “O” plates panākumiem joprojām nav noslēgusies, taču Raisam izdevies no sevis dabūt ārā astoņas jaunas dziesmas un domāju, ka tas ir liels panākums! Neko jaunu šeit gan nav iespējams izdzirdēt – gandrīz desmit minūšu garā, albuma labākā dziesma “It Takes A Lot To Know A Man” man atgādināja par lielisku un sen aizmirstu Meta Eliota 2005. gada albumu “Drinking Songs”, kuru ar prieku atkārtoti noklausījos. Demiens to arī ir dzirdējis ne reizi vien!

84. Chuck Brodsky – The Baseball Ballads 2
Fakts, ka kāds folkmūziķis ir gatavs sarakstīt veselu albumu par beisbola vēsturi, ir pietiekams iemesls, lai šim albumam pievērstu uzmanību! Pie tam šis jau ir otrais beisbola gabalu ieraksts Brodskija karjerā! Ļoti forša “americana” mūzika, kuru klausoties nav iespējams nesmaidīt!

83. Bebel Gilberto – Tudo
Par godu futbola čempionātam, šogad bija iemesls arī nedaudz papētīt kas notiek Brazīlijas mūzikā un atklāt, ka bosanovas pioniera Žao Gilberto meita Bebele joprojām ir modē, ir uzticīga bosanovai un tas izklausās patiešām brīnišķīgi. Bebele dzied ļoti vienkārši un ik pa laikam pieļauj mazas kļūdas, kas “Tudo” piešķir tikai plus punktus un cilvēcību.

82. Ambient Jazz Ensemble – Suite Shop
Lai arī cik banāls būtu kino un reklāmu komponista Kolina Baldrija jaunā projekta nosaukums, tas vismaz diezgan precīzi klausītājam norāda, kāds ausu prieks tūdaļ sagaidāms. Skaists, instrumentāls un mierīgs modernā džeza un simfoniskas kino mūzikas sajaukums, kuru var klausīties daudz un dažādās situācijās. Starp citu, vai esmu vienīgais, kurš albuma vāciņā saskata Rīgas panorāmu?

81. Tindersticks – Ypres
Pasūtīt muzikālas instalācijas mākslas vai kādām citām izstādēm, šobrīd ir modē un atliek vien gaidīt, kad pirmo reizi šī tendence atbalsosies arī Latvijā. Bet Beļģijas rietumu pilsētas Ipras Pirmā Pasaules Kara muzejam speciālu “ambient” lieldarbu radījuši Notingemas “indie” klasiķi “Tindersticks”. Albums paredzēts, lai to uz riņķi bez apstājas klausītos visas dienas garumā un varu droši teikt, ka šis ir labākais “ambient” ieraksts, ko esmu dzirdējis, pat vairāku gadu garumā!