Ikgadējai gada albuma izlasei esmu atradis jaunu publicēšanas laiku un arī jaunu koncepciju – albumu vāciņi viens aiz otra secīgi tiek publicēti manā “instagram” kontā, līdz ar to tops ir kļuvis savā ziņā interaktīvāks.
Lai nebūtu lieku pārpratumu, atgādināšu, ka šajā simtniekā apkopotas simts “ārzemju” skaņu plates, kuras, lai cik tas smieklīgi nebūtu, esmu klausījies no darba brīvajā laikā, galvenokārt tās straumējot servisā “Spotify” vai klausoties uz skaņu plašu atskaņotāja – šī topa sastādīšanā nav ņemti vērā nekādi pārdošanas vai kādi citi komerciālie rādītāji, šim nav nekāda sakara ar to, ko esmu atskaņojis radio vai ballītēs. Šis ir mans subjektīvais vērtējums par interesantākajiem ierakstiem ārzemju populārajā mūzikā – katru albumu šogad mēģināšu aprakstīt viena tvīta garumā.
80. Dylan Howe – Subterranean – New Designs on Bowie’s Berlin
Bovijs vienmēr nedaudz koķetējis ar džezu un tagad britu bundzinieks Hovs koķetē ar Berlīnes laika Boviju.
79. Yo La Tengo – Stuff Like That There
Hobokenas vecmeistari “Yo La Tengo” ierakstījuši akustisko albumu, kurā trāpījušas arī virkne koverversiju. Ļoti mierīgi un ieturēti.
78. Twerps – Rage Anxiety
Viena no gada interesantākajām debijām Austrālijas mūzikā – ar ASV “indie” vēsturi piesūcināti jaunieši, kas labi zināmajā meklē ko jaunu.
77. Cassandra Wilson – Coming Forth By Day
Kasandras Vilsones balss tembrs un džeza grupas pavadījums uzbur 80. gadu amerikāņu filmu pasauli, kur lielpilsētu pagrabos labs džezs un blūzs lietainās naktīs skan pat, ja ieradušies tikai daži apmeklētāji, bet pulkstenis jau ir četri no rīta.
76. Susanne Sundfor – Ten Love Songs
Šis ir gada svarīgākais Norvēģijas popmūzikas dārgakmens – lielisku jaunas autores un dziedātājas Sundforas hitu kolekcija, ko producējis Entonijs Gonzaless no “M83” un “Royksopp” džeki.
75. Moodoid – Le Monde Moo
“Melody’s Echo Chamber” ģitārists Pablo Padovanī kopā ar pavadošo sastāvu, kurā ietilpst tikai daiļā dzimuma pārstāves, raksta grandiozus un psihodēliskus opusus. Iedomājies Seržu Geinsbūru, kurš pēkšņi kļuvis par “The Flaming Lips” dalībnieku…
74. John Grant – Grey Tickles, Black Pressure
Tā vietā, lai rakstītu jaunas dziesmas, Džons Grants uzlabo jau sarakstītas melodijas līdz tās iegūst episki lielus apmērus. Ļoti personīgi teksti un atkal skurpolozi izpildīts koncepts.
73. Darren Hayman – Florence
Pīla mīluļu “Hefner” solists Heimans šogad izdeva pat veselus divus albumus – īpaši akcentēšu šo, skaistu angļu folka plati ar lieliskām dziesmām.
72. Title Fight – Hyperview
Agrāk “Title Fight” esot bijuši niknāki un tāpēc kritiķiem patikuši labāk, bet par viņiem pirmo reizi izdzirdēju pateicoties šai platei. Viegls “shoegaze” ar “The Smiths” un The Stone Roses” atsaucēm – interesanti, ka šoreiz to spēlē amerikāņu zēni.
71. Wilco – Star Wars
Albums, kurš no nekurienes parādījās rītā, kad vispasaules “indie” prese gaidīja “Tame Impala” jaunās plates iznākšanu, ir skaļākais “Wilco” albums daudzu gadu garumā. Cik nu vispār “Wilco” skaļi spēj būt…