100 – 91, 90 – 81, 80 – 71, 70 – 61, 60 – 51, 50 – 41, 40 -31, 30 – 21
20. VA – Music From Baz Luhrmanns Film The Great Gatsby
Varbūt Bazam Lurmenam bija jākļūst par profesionālu kino mūzikas uzraugu (tiešs tulkojums no “supervisor”), nevis režisoru, jo dažkārt visas pasaules Naumaņiem un Rietumām šķiet, ka ar mūziku savos ekrāna darbos viņš tiek galā daudz labāk par pārējo. Daudzās kino kopienās lasīju viedokli, ka “The Great Gatsby” būtu glābusi visa skaņu celiņa nomaiņa, taču esmu pārliecināts, ka kādā dienā Lurmena svaigāko kiču pasaulē vēl tikai novērtēs – Getsbijam un tā mūzikai nav vispār nekādas vainas. Fakts jau vien, ka Lurmens savācis lielāko daļu šī brīža kulta mākslinieku un pasūtījis tiem oriģinālmūziku, bet visu kopskaņu ļāvis režisēt “Jay-Z”, liek aizdomāties par speciāli provocētu absolūtu muzikālu visatļautību, kas lieliski iederas gan filmā, gan tās mūzikas albumā!
19. MGMT – MGMT
Aizvien biežāk man šķiet, ka “MGMT” jau pašā karjeras sākumā bija visu rūpīgi izplānojuši. Sacelt troksni, ierakstīt superhitus un tad uz biezu ierakstu industrijas maku rēķina darīt visu, kas ienāk prātā. Un esmu viens no retajiem, kurš uzskata, ka Vanvingardens un Goldvasers progresē ar katru nākamo albumu. Pašu vārdā nosauktais trešais albums šķiet radies uz citas planētas, tas konstruēts pēc loģikas, kas zināma tikai pašiem grupas dalībniekiem un tas izklausās grandiozi no pirmās līdz pēdējai sekundei. Starp citu, neviens nekad nav teicis, ka īstai mākslai ir jāizpatīk publikai…
18. DJ Koze – Amygdala
Hamburgas kulta tehno figūra Stefans Kozalla nekad nav domājis vai producējis mūziku albumu kategorijās. Viņa dzīve sastāvējusi no 45. ātruma divpadsmitcollām, kuras katrā pusē ierakstīts viens deju grāvējs. Šī pieredze lieliski jūtama “Amygdala”, jo albums ir bezgalīgs un varētu būt daudz koncentrētāks. Taču Dj Koze kopā ar kaudzi pasaulslavenu draugu ir rotaļājies studijā tik ilgi, līdz katru plates minūti pārvērtis skaņu jūklī un basu izvirdumā, kādu neviens vēl nekad nav dzirdējis. Šis noteikti nav deju mūzikas albums, Latvijā pat elitārākajās dzertuvēs dīdžejs, kurš uzdrošinātos kaut ko no šī atskaņot, tiktu momentā piekauts! Taču aprīlī, vēlā piektdienas novakarē, vienīgajā reizē, kad “Amygdala” esmu dzirdējis publiski, leģendārajā Reijkjavīkas “Kaffibarinn”, šis uz mirkli ne tikai man šķita kā pasaules visu laiku labākais pre-party ieraksts!
17. Arctic Monkeys – AM
Īsi pēc iepriekšējā “Arctic Monkeys” albuma “Suck It And See” pasaules turnejas atklāšanas koncerta Stokholmā, festivāla “Positivus” galva Ģirts Majors izskatījās nedaudz norūpējies – šķiet, tas bija viņa pirmais “Arctic Monkeys” koncerts. “Grupa, kas spēlē dziesmas, kuru vidū mainās ritms vai viss pēkšņi apstājas, nekad nebūs populāra Latvijā.” Ģirts zina, ka ja kaut kas kļūst populārs Latvijā, tad pasaulē tam jau ir kulta statuss…
Vienvārdsakot, Bingo! Aleksu Tērneru un pārējos džekus, kas jau sen aizmirsuši Šefildas ielu nosaukumus, bargais menedžments ir pierunājis rakstīt visiem saprotamas dziesmas, nevis kaut kādus “art indie” eksperimentus. Daudz devusi arī ASV turneja ar “The Black Keys”, kuri plašu popularitāti arī ieguvuši vien tad, kad iemācījušies rakstīt vienkāršus meldiņus! Bet muzikāla vienkāršība un paredzamība neliedz Tērneram rakstīt sasodīti āķīgus tekstus, bet Džeimsam Fordam perfekti sakārtot albuma dziesmas pareizajā secībā. Un rezultātā, pat cilvēki, kas kādreiz “Kooks” vai “The Wombats” sauca par stipri interesantākām grupām, atzīmē “AM” savu gada topu augšgalā. (Jā, Jāni Žilde, es runāju par Tevi! (: Laimīgu jauno gadu!)
16. Bibio – Silver Wilkinson
Viens no miermīlīgākajiem producentiem, kuru mūsdienās izdod leģendārie “Warp”, šogad izdeva vasarīgu miera plati, kurā eksperimentāli hiphopa breiki mijas ar akustiskiem skaņu gleznojumiem. “Silver Wilkinson” noteikti ir albums par kuru nevajadzētu aizmirst arī turpmākajos gados!
15. Jagwar Ma – Howlin
Daudz un bieži tiek runāts par grupām, kas cenšas nojaukt robežas starp elektronisko un rokmūziku, taču bieži tas beidzas ar to, ka rokā parādās elektronikas pazīmes vai otrādi. Sidnejas trio “Jagwar Ma” ir ilgi gaidītie robežjaucēji, jo pat dažos vārdos nav iespējams precīzi raksturot to, ko jaunieši spēlē. Rokdziesmai pēkšņi var pievienoties biezs un aizgrābjošs ritms, pārvēršot to klubu skaņdarbā. Un otrādi. Izcila debija!
14. Iron & Wine – Ghost On Ghost
“”Galu galā, tas viss ir par tevi un mani”, albuma pirmajā singlā “Grace for Saints and Ramblers” dzied Semjuels Bīms, kurš pēkšņi nolēmis mainīties muzikāli un kļūt daudz dzīvespriecīgāks kā līdz šim. Muzikālo noteikumu maiņa, izmantojot džeza un rokmūzikas aranžējumus, šo padara par visinteresantāko “Iron & Wine” albumu, jo klausītājs tiek pārsteigts ik uz soļa. “Ghost On Ghost” jāliek blakām Reja Lamonteina “Gossip In The Grain” – mirkļos, kad lieli mākslinieki maina muzikālo nosacītību, viņi rada īstas pērles!
13. Charli XCX – True Romance
Praviešiem nekad nav gājis viegli. Nesen tikai pusaudžu vecuma slieksnim pārkāpusi Čārlija zina kā izklausās nākotnes popmūzika, tikai masu produktu patērētāji vēl par to neko nevēlas dzirdēt. Kopā ar vairākiem planētas interesantākajiem producentiem (Gold Panda, Blood Diamonds, u.c.) jaunā dīva šogad ierakstīja popdziesmu kolekciju, kas prezentē skaņu, kas hitu raidstacijās dominēs ap 2020. gadu. Kamēr Čārlija pasteigusies priekšā laikam, vismaz viņas sarakstītās dziesmas iegūst kulta statusu. Piemēram, “Icona Pop” vasaras grāvējs “I Love It”!
12. Tom Odell – Long Way Down
Nevienam mūzikas industrijā Toma Odela klātbūtne nav ērta. Lecīgs čalītis, kurš ir pārliecināts par sevi un visai drīz ļoti daudziem atņems darbu – ar to visticamāk skaidrojama britu preses iznīcinošā attieksme pret jauno dziesminieku, kaut Odela pamatauditorija nelasa “NME” vai “Guardian”, neklausās “6 Music” un neapmeklē Brikleinas mūzikas veikalus. Bet, ja atmetam politiku, Odels pārsteidz ar brašu debiju, kurā plusu ir daudz vairāk par mīnusiem! Spēcīgas dziesmas, labas lirikas un pārliecinošs vokāls! Iespējams, ka Odels ir jēdzīgākais, kas jebkad noticis “post-Coldplay” Lielbritānijas poprokā!
11. Laura Mvula – Sing To The Moon
Pašas jaukākās lietas uzrodas nevienam negaidot un visus atstāj ar vaļā mutēm! Džeza un soulmūzikas sapludinātājai Laurai Mvulai izdevies uzrunāt popmūzikas pasauli ar izteiksmes līdzekļiem, kas šķiet tai nemaz nepiestāv! Laura daudz ietekmējusies no gospeļu mūzikas, plaši izmanto daudzbalsību un pavadījumos iztiek ar perkusiju, orķestra un klavieru klātbūtni! Taču tieši spēja sarakstīt smeldzīgas un lieliskas balādes ir Mvulas galvenais ierocis. Nākotnē par viņu dzirdēsim vēl ne reizi vien!