2013. gada albumi – 80 – 71

100 – 91, 90 – 81

80. Beady Eye – BE
080Neviens no Liama Galahera negaida kaut ko vairāk par “Revolver” un “Peperu” ēras “Bītlu” dziesmu citātiem ar sešgadīgu bērnu līmenī virknētām atskaņām, taču Galahers jaunākais vienmēr pret mūziku ir izturējies pārsteidzoši nopietni un tas novedis ne pie viena vien uzskates materiāla jaunajiem producentiem par to kā noteikti nevajag producēt rokmūzikas albumus. Nezināmu iemeslu dēļ, Galahera komanda aizceļojusi uz Bruklinu pie viena no pasaules izcilākajiem skaņu gardēžiem Deiva Endrjū Siteka. Meistars par atbilstošu honorāru ir palīdzējis grupai radīt vienu no visu laiku dīvainākajiem post-britpopa albumiem! Pārsteidzošu un interesantu šo albumu padara fakts ar kādu nopietnību Siteks pieķēries Galahera meldiņiem, katrai dziesmai radot savu skaņu pasauli un pamanoties arī iekļaut nopietnus eksperimentus – dziesmu “Soul Love” un “Don’t Brother Me” izskaņas šķiet ir labākās mūzikas anekdotes ilgā laika posmā. Bet, to visu rezumējot, nevaru noliegt, ka diženi producēts, arī ierindas futbola fana līdzi dziedamais materiāls var kļūt ļoti interesants. Šī joka atrisinājums, pieļauju, slēpjas faktā, ka neviena no frontēm (ne Galahera, ne Siteka) īsti nenojauš patiesos šī muzikālā humora apmērus!

79. Kanye West – Yeezus
079“Kādreiz vajag paklausīties arī dziesmu tekstus!”… Pag… Vēl nav īstais mirklis citēt Ivaru Godmani, pie tā vēl nonāksim. Taču, lai arī kā manas personības tumšajai pusei patiktu Vesta seksista domāšana, es neķeru līdz galam sociālo un politnekorekto ASV kritiku, kas “Yeezus” jau atkal likusi puspasaulei pasludināt par bezierunu šedevru. Manuprāt, šis ir tipisks Vesta ieraksts, kādu no ķēniņa pasaulei būtu jāsaņem 2013. gadā. Atbilstoša skaņa, dārgākie producenti un perfektas lirikas… Bet kaut kas pārsteidzoši jauns? Diez vai.

78. Jay-Z – Magna Carta… Holy Grail
078Jap, un dažreiz ir sajūta, ka labāk ir visam palikt tādam, kāds tas ir, un nemainīties. Lielais “Džei” nevienu nešokē ar jaunām atziņām vai pārsteidzošu produkciju, pa ilgiem laikiem necenšas uztapināt vispasaules hitus, taču savai diskogrāfijai piepluso vēlvienu teicamu plati, kura tā vien šķiet ir radīta, lai to skaļi klausītos dārgās automašīnās.

77. Franz Ferdinand – Right Thoughts, Right Words, Right Actions
077Es kaut kur nosapņoju, ka “Franz Ferdinand” šobrīd piedzīvo milzu karjeru ASV? Iespējams… Kopš grupas spocīgi histēriskā debijas albuma, ne mirkli nav pametusi sajūta, ka Kapranosa kungam īsti nav ko teikt un tādēļ Skotijas rokeri raksta tik lipīgus meldiņus, lai nevienam neienāktu prātā to tekstos meklēt kādu jēgu. Neatkarīgi no jebkā, “indie” disko nervs viņos joprojām pulsē gandrīz tikpat enerģiski kā jaunībā, tāpēc apgalvošu, ka, ja kāds meklē grupu, kuras pavadībā, pilnīgā pālī rokfestivālā tēlot bizbizmārīti… “Franz Ferdinand” joprojām ir atbilstošākā grupa!

76. Van Dyke Parks – Songs Cycled
076Atzīšos, ka man aizraujoši šķiet kungi gados, kas ir nodzīvojuši brīnišķīgu dzīvi un ar patiesu prieku turpina rakstīt mūziku arī vecumdienās! Svinot septiņdesmito dzimšanas dienu, Parksa kungs šogad nolēma izdot pirmo jauno albumu 18 gadu laikā – zināmu repliku par savu debijas plati “Song Cycle”, kas iznāca tanī pat liktenīgajā 1968. gadā, kad Parkss sevi uz visiem laikiem ierakstīja mūzikas vēsturē ar trekniem burtiem – piedaloties Braiena Vilsona “Smile” radīšanā. Ar vijolēm un akardeonu tango ritmos iespēlētas ārtroka dziesmas ar ļoti dīvainiem vārdiem – šis albums ļoti piestāvēja maija sākumā jūtamajām pirmajām vasaras vēsmām!

75. Pond – Hobo Rocket
075Vēlviens albums, kas nosacīti saistīts ar šī brīža psihodēlijas karaļiem “Tame Impala”. Austrāļi neatkarīgi, taču pārliecinoši, jau gadiem ir krājuši roka tradīcijas un fakts, ka tieši mūsdienās maisam atvēries gals un par šo valsti dzirdam aizvien vairāk, ir tikai likumsakarīgs globalizācijas iznākums. Foršākā šī albuma īpašība ir klasiska “a la Led Zeppelin” roka savienojums ar moderniem elektroniskiem trokšņiem – ļoti brīva un nepieradināta rokmūzika!

74. Kurt Vile – Wakin On A Pretty Daze
074Man ir tāda sajūta, kas protams var izrādīties maldīga, ka ASV “indie” kopiena ir atradusi Kurtā Vailā jaunu Eliotu Smitu, Džefu Bekliju vai vismaz Marku Linkosu. Man patīk Vaila destruktīvisms, taču no topošas ikonas, es gaidītu nedaudz sakarīgākas dziesmas. Taču, piemini manus vārdus, šis albums ir jāpaglabā – nekad nevaram būt droši, kurā mirklī tam, iespējams, atklāsies kāds slānis, kuru pagaidām nespējam sadzirdēt!

73. Junip – Junip
073Pamēģini nopietni noklausīties kādu no abiem Hosē Gonzalesa albumiem, kas pagājušajā desmitgadē nopietni pastiprināja akustisko revolūciju – man vismaz šis uzdevums pārāk nepadodas, kopš Gonzaless nodemonstrējis ko spēj izdarīt ar “Junip”, viņa solo platēs šķiet pietrūkst… Pārējie instrumenti, jo īpaši “Moog” sintezatori!!! Grupas otrais albums šķiet nosvērtāks un pārdomātāks par trīs gadus seno debijas plati – pavisam klusi mēģināšu izteikt viedokli, ka šis ir labākais, ko Hosē jebkad ir ierakstījis!

72. VA – Spring Breakers OST
072Manas šī gada mīļākās filmas skaņu celiņš. Principā, vienīgais ieraksts, kas daudz maz līdzinās izpūstā superproducenta Sonija Mūra jeb “Skrillex” oriģinālalbumam! Gluži kā Harmonija Korīna šedevrs filozofē par jaunību, kura var beigties vēl nesākusies, globālais dabstepa burbulis un “Skrillex” superstāra statuss tā arī nekad nesasniedza nopietnus komerciālos un/vai mākslinieciskos panākumus. Taču Mūra rokrakstu, izmantojot pārfūzētus un pārkompresētus vokoderus, joprojām jāatzīst kā vienu no interesantākajām parādībām aizvadīto gadu populārajā elektroniskajā mūzikā. Un viss šeit dzirdamais lieliski saplūst ar “Spring Break Forever!” uz kino ekrāna!

71. Bastille – Bad Blood
071Iedomājies “Coldplay” vai “Keane” un atņem nost visas ģitāru skaņas – ja šāds prāta eksperiments izdodas, iegūts ir precīzs “Bastille” skanējums! Turpinot britu romantisko stadionu dziesmu rakstīšanas tradīciju, Londonas producents Dens Smits ir ielecis vilcienā, kurā tīko braukt visi, bet pie biļetes tiek vien retais! Elektroniskie aranžējumi “Bastille” pievērsuši arī auditoriju, kas par iepriekš minēto tradīciju neko nav dzirdējuši un rokmūziku neklausās – tas arī pamats projekta lieliskajiem panākumiem Eiropā. Un, dziesmas, ir stipri labākas, kā varētu spriest pēc augstajām topu pozīcijām!

TURPINĀJUMS ŠEIT ——>

0 0 vote
Article Rating
1 Comment
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments
Krists
Krists
6 years ago

Gaidu nākamo daļu! :D