100 – 91, 90 – 81, 80 – 71, 70 – 61
MŪZIKA JĀKLAUSĀS ŠEIT!
60. How To Dress Well – What Is This Heart?
Mūsdienās dziesminieku vidū konkurence ir absolūti nežēlīga. Taču pārējo vidū “How To Dress Well” izceļas ar spēju muzikāli mainīties kā īsts hameleons pat viena albuma ietvaros. No tīra “americana” folka līdz 80. gadu Prinsa citātiem – “What Is This Heart?” pierāda, ka caur skaudru pašanalīzi, šī pseidonīma īpašnieks Toms Krels ir spējīgs radīt ārkārtīgi interesantu un aizraujošu mūziku.
59. The Flaming Lips – 7 Skies H3
2011. gadā šī brīža leģendārākie psihodēliķi pasaulē, “The Flaming Lips”, citplanētiešu novērojumu pārpilnajā Kasadeigas tuksnesī uzstādīja jaunu rekordu – radīja pasaules garāko dziesmu, kas vēlāk grupas faniem bija pieejama usb puļķītī, kas savukārt bija atrodams milzīgā, no cukurotas aveņu želejas gatavotā galvaskausā. Vienīgo reizi, kad mēģināju palaist slaveno 24 stundu opusu “7 Skies H3” mp3 atskaņotājā, pamatīgi sakarināju datoru – izrādās šādiem failiem jāpieiet ļoti uzmanīgi, jo, tici vai nē, tamlīdzīgus eksperimentus neviens iepriekš nav paredzējis. Šogad “The Flaming Lips” laida klajā pasaules garākās dziesmas “labākos momentus” – kopš slavenās “Soft Bulletin”, “Yoshimi…” un “At War With Mystics” triloģijas, šī ir vismelodiskākā “The Flaming Lips” mūzika, kas atvasināta no galvenās dziesmas tēmas. Brīdinu – netrūkst arī pamatīgi trokšņi!
58. The Horrors – Luminous
2014. gads dažiem paliks atmiņā kā gads, kad britu rokmūzikas izteiktie autsaideri “The Horrors” Latvijā uzstājās veselas divas reizes – absolūti bez jebkādas ažiotāžas vai komentāriem masu medijos. Diemžēl, nekādu īpašu komentāru arī es nevaru sniegt – dažādu sakritību dēļ neredzēju nevienu no tām. Toties “Luminous” ir labākais albums grupas karjerā – flirtējot ar 90. gadu sākuma pirms britpopa mūziku, “The Horrors” šobrīd ir vienīgie “stilīgie” briti, kuri neseko nekādām “NME” vai “Q Magazine” izgudrotām tendencēm! To nevar nenovērtēt!
57. The Drums – Encyclopedia
Ļoti nesen jau rakstīju, ka liktenim patīk ļauni joki. Vēl pirms mirkļa “The Drums” bija viena no pasaules karstākajām grupām, bet īsu brīdi vēlāk svilpojošo dziesmiņu par sērfošanu vai nebēdnīgi lipīgo hitu par naudas nebūšanām neviens vairs nevēlas dzirdēt. 2014. gada kontekstā ar labiem vārdiem “The Drums” vairs tiek pieminēti tikai Bruklinas mākslinieku komūnā un šajā topā – bez solista Džonatana Pīrsa grupā palicis vairs tikai viens dalībnieks, Džeikobs Greiems. Tā nu abi kopā viņi lēnām meklē novadnieku “MGMT” iemīto taciņu ar brīnišķīgām un trokšņaini psihodēliskām popdziesmām – uz pārējo mūsdienās populāro postpanka grupu fona, “The Drums” joprojām izklausās satriecoši!
56. The Coral – The Curse Of Love
Taujāts vai “The Coral” grasās drīzumā ierakstīt ko jaunu un koncertēt, Džeimss Skelijs preses mikrofonā skaudri atzīst, ka nav pārliecināts vai kādu tas tiešām vēl interesētu… Kamēr grupas pirmie albumi pēc zināma noilguma ir praktiski kļuvuši neklausāmi, nosacīti vēlīnā Skellija un Co spēja aizskart dvēseles skumju dzīles un nelīdzināties nevienam citam kā vien pašiem sev, ir jānovērtē! “The Curse Of Love” nav nekas jauns, nekad neizdots albums, kas ierakstīts “The Coral” ziedu laikos starp “The Invisible Invasion” un “Roots & Echoes” platēm! Ieraksta laikā tas nav bijis paredzēts klausītājiem, tāpēc domu lidojumā un izpildījumā ir vēl brīvāks par publicētajiem darbiem. Ļoti jauka mūzika.
55. Angel Olsen – Burn Your Fire For No Witness
Šķiet, lielāko kritiķu atzinību Endžela Olsena šogad izpelnījusies, jo vienlaikus nebaidās būt gan ļoti skaļa, gan intīmi klusa… Daļa Olsenas debijas albumā atrodamās dziesmas izklausās kā ierakstītas virtuvē iekārtotā studijā – izteikti amerikāniskajai Endželai šāds paņēmiens dikti piestāv!
54. Allah-Las – Worship The Sun
Daudzas mūsdienu grupas vēlētos atrast smalku portālu, kas ļautu aizceļot uz 60. gadu beigu Artūra Lī pārvaldīto Losandželosu, taču pagaidām tas vispārliecinošāk izdevies “Allah-Las”. Losandželosas kvarteta ceturtais albums izklausās kā atrasts Santa Monikas kalnos paslēptā laika kapsulā – asprātīgs, psihodēlisks, aizraujošs un ne mirkli garlaicīgs!
53. Broken Bells – After The Disco
Briesmupele, 70. gadu sintezatoru entuziasts Bērtons māk radīt noskaņu, bet Mērsers māk sacerēt un nodziedāt lieliskas dziesmas. Ko gan vairāk vispār drīkst vēlēties? Abu dižgaru augstāko sasniegumu sarakstam nu pievienots arī šis, jaunākais “Broken Bells” projekta albums – par tā pareizo atskaņošanas laiku viss pateikts jau nosaukumā…
52. Bonnie Prince Billy – Singer’s Grave A Sea Of Tongues
Vila Oldhema ceļi ir neizdibināmi un, kā novērots, pats mākslinieks principā nav pārāk ieinteresēts, lai tos kurš katrs izdibinātu. Bez jebkādiem paskaidrojumiem, daudz pacilājošākā un vidējam alternatīvā kantrī klausītājam saprotamākā skanējumā “Bonnie Prince Billy” pārrakstījis 2011. gada eksperimentālo albumu “Wolfroy Goes To Town”. Kāda starpība kāpēc – skan ļoti labi!
51. Ghostface Killah – 36 Reasons
Izmantojot klasiskus aranžējumus/semplus un soul piedziedājumus, ražīgais “Wu-Tang” reperis “Ghostface Killah” ierakstījis vēlvienu “vieglu klausāmvielu”! Tāpat kā iepriekšējo plati, arī šo Spokuseja Slepkavnieks radījis pēc komiksu motīviem – Aironmens Tonijs Starks ir pavadījis deviņus gadus meklējot mieru, to nav atradis, tāpēc nule atgriezies, lai cīnītos pret visu ļauno! Episki.
būs turpinājums?