Tiem jaunajiem mūziķiem, kas nolēmuši 2013. gadā spert pirmos lielos soļus rokenrola “slavas zāles” virzienā, gaužām nav paveicies. Ar katru dienu aizvien vairāk sāk šķist, ka šogad lielos apmēros pasaule gribēs klausīties tikai jaunu mūziku no izpildītājiem un autoriem, kas sevi jau pierādījuši. Ceļš uz šī gada “Eurosonic” konferenci man sākas mašīnā uz lidostu, klausoties Deivida Bovija atgriešanās “Where Are We Now” radio pirmizrādi – vēl pirms 24 stundām kaut kam šādam neviens neticētu, taču tagad jau gaidam 8. martu, kad būs klāt vesels meistara albums. Pēc dažiem mēnešiem jaunu plati izdos Gēteborgas “The Knife”, “The Strokes” pēkšņi paziņo, ka jaunu mūziku dzirdēsim arī no viņiem. Gada nogalē iznāks ceturtais “Arcade Fire” albums. Esmu gatavs saderēt, ka ar šiem pāris ierakstiem pilnīgi pietiks, lai gada garumā apmierinātu inteliģentu klausītāju izsalkumu pēc iepriekš nedzirdētas mūzikas. Taču industrija, kas beidzot atkopusies no formātu maiņu izraisītajām kataklizmām, nedomā emocionāli. No agra rīta līdz vēl agrākam rītam turpinās jaunu Džefu Bekliju un Bjorku meklēšana. Veco, gluži vienalga atrisinātu vai neatrisinātu, problēmu vietā nāk nākamās. Grupa vai izpildītājs ar miljons skatījumiem “youtube” ar elementāra mārketinga palīdzību jebkurā pasaules malā var izpārdot šovu simts cilvēku ietilpīgā klubā. Koncertu pieprasījums visā Eiropā sāk pārsniegt piedāvājumu. Eiropas talantiem ielauzties kārdinošajā Lielbritānijas tirgū, lokālās mūzikas pārblīvētības dēļ, vairs nav iespējams – pat globālais Islandes folka fenomens “Of Monsters And Men”, precīzāk, viņu hits “Little Talks” britu nacionālajā topā sasniedzis tikai 12. pozīciju, jebkurā citā valstī triumfējot. Daudzi Eiropieši karjeru šobrīd izvēlas labāk sākt ASV tirgū, 100 000 sekotāju tviterī ir daudz svarīgāki par profesionālu izpildījumu un karstākā austrumeiropas valsts ir Igaunija…
Laipni lūgti gadskārtējā Eiropas Savienības populārās mūzikas konferencē “Eurosonic Noorderslag”! Jeb precīzāk – manos iespaidos par tur redzēto un dzirdēto!
9. janvāra vakarā, Groningenas “Oosterpoort” konferenču centra lielākajā zālē, atklājot Eiropas lielāko popmūzikas talantu skati, Džūlza Holenda vadībā tiek apbalvoti 10 gada veiksmīgākie Eiropas debitanti, kuru mūzika “nojaukusi robežas” un ieguvusi atzinību daudzās jo daudzās valstīs. Viena noteikta uzvarētāja “EBBA” balvu cermonijā nav, vienādas statujas saņem visi desmit veiksminieki, no kuriem tikai diviem nav laika šādās muļķībās piedalīties – Emelī Sandē un “Of Monsters And Men” ierakstījuši video sveicienus un turpina dzīvot ikvienas valsts topos. Pārējiem astoņiem vēl sevi nedaudz jāpierāda – viņu vidū gan dīvains portugāļu ārtpopa ansamblis, gan holandiešu gangster-repa trio… Arī mūsu draugi un kaimiņi “Ewert And The Two Dragons”. Visi klātesošie cermonijā arī uzstājas. Pirms Evertu iznāciena vārds tiek dots Igaunijas prezidentam.
http://www.youtube.com/watch?v=ZKEYc_W4l1A
Everta un drakonu ceļojums ir labi ja pusē. “Tom, ja tu zinātu kādās mēslu bedrēs mēs dabūjām spēlēt ASV”, man aizrautīgi ar degsmi acīs stāsta grupas menedžeris Tomass, kuram “Eurosonic” šogad ir liels skrējiens, pārstāvot arī jauno dziedātāju “Iiris”, kuras starptautiskie panākumi arī nu jau vairs ir tikai laika jautājums. Neatlaidība un uzdrīkstēšanās mūzikas dēļ ziedot visu pārējo ir būtiska Baltijas labākās grupas panākumu atslēga. Šogad Groningenā “Ewert And The Two Dragons” vairs nav ieradušies, lai kaut ko pierādītu. Beidzot pienācis īstais brīdis nosvinēt līdzšinējo karjeru!
http://www.youtube.com/watch?v=OHQzPZCn8-c
Aprakstīt “EBBA” Awards norisi nav vērts, jo cermonijas video ierakstu katrs interesents var noskatīties. Piebildīšu tikai to, ka šis bija pirmais pasaules līmeņa “balvu šovs”, kuru apmeklēju un par pieredzēto paliku ļoti apmierināts – galu galā, šādos vakaros gaisā virmo tikai pozitīvas emocijas!
http://www.youtube.com/watch?v=BIRWFjwRB20
Pašā bavu šova noslēgumā uzstājās franču dīdžeju kvartets “C2C” (viņiem arī piešķirta papildus klausītāju simpātiju EBBA balva), kuriem šī gada “Eurosonic” ir purgatorijs – tā durvis francūži vēruši kā jauna, daudzsološā grupa, taču to pametuši kā svarīgākās gada jaunās superzvaigznes. “C2C” ir stāsts par turnteiblistiem, kuri pēkšņi sāk taisīt savu mūziku, izštukojot lielisku veidu kā to parādīt arī dzīvajā. Dažas dienas vēlāk speciāli aizskrienu uz grupas “showcase” koncertu, kurā grupa, tieši tāpat kā balvu šovā, atrāda iepriekš lieliski iestudētus trikus, ļaujot ikvienam klātesošajam noticēt, ka četri skaņu plašu atskaņotāji ne tikai rada visu dzirdamo, bet arī kontrolē video, kas redzams dalībnieku priekšā novietotajā video panelī. Mūzikas festivālos, kopš vien sevi atceros, vienmēr esmu pārliecinājies, ka cilvēkiem ārkārtīgi patīk tie mirkļi, kad popmūzikas izpildījumā parādās zināmi cirka elementi. Un nav šaubu, ka “C2C” būs šīs vasaras spožākā jaunā rokenrola cirka atrakcija!
http://www.youtube.com/watch?v=BIRWFjwRB20#t=1h07m20s
Kad noskaidroti pērnā gada lielākie veiksminieki, ar steigu jāķer ciet mūziku, kuru vēl neviens nav dzirdējis. Nu, gandrīz neviens. Atšķirībā no citiem “showcase” festivāliem, Eiropas “SXSW” slavu ieguvušajam “Eurosonic” ir ļoti lieliska īpašība – šeit nav neviena grupa vai izpildītājs, kas programmā būtu nonācis netīšām. Katram, kas uzstājas ir savs mērķis un katrs ap sevi sacēlis troksni savā dzimtenē – tas,vai grupa muzicē kopā jau vairākus gadus vai arī sper tikai pašus pirmos soļus, šeit nevienu neinteresē – “Eurosonic” dalībnieki visi ir “jaunie” un “daudzsološie”!
Nekas nav zināms par jaunajiem Londonas psihodēliķiem “Temples”, kuri līdz šim nospēlējuši burtiski dažus koncertus, taču jau šobrīd izklausās pārliecinošāk par daudziem citiem jaunajiem. Varbūt pie vainas ir solista loku cirtas, varbūt solo ģitāras spalgums, taču “Temples” man pirmajā mirklī atgādina sen aizmirsto britu grupu “The Music”, tikai melodiskākā un mazāk trokšņainā izpausmē.
http://www.youtube.com/watch?v=MEPIk9LEdBU
Norvēģu solists “Bernhoft” var nospēlēt tādu koncertu kādu vēlies. Viņš var piedziedāt dīdžejam, viens pats sēdēt pie klavierēm vai pat muzicēt kopā ar veselu “gandrīz-orķestri”, kā tas notika arī šī gada “Eurosonic”. Šur un tur noteikti “Bernhoft” sagaida lielas lietas!
http://www.youtube.com/watch?v=suDZzz9yapo
Dvīņu māsas no Reijkjavikas, kas paraksta mūziku ar pseidonīmu “Pascal Pinon” ierakstos atgādina citu māsu (Koko un Rozijas – “Cocorosie”) agrīno mūziku, taču koncertā glīti un nesamāksloti dzied dziesmiņas par kuru tematiku lielākajai daļai nav ne mazākās nojausmas.
http://www.youtube.com/watch?v=XZRlxMsLCOY
http://www.youtube.com/watch?v=JztqDP_Cp8k
Angļu mediju daudz atbalstītā dziesminieka “Bastille” melodijas atgādina britu melanholiķus “Embrace”, “Starsailor”, “Elbow”… “Bastille” atpazīšanas zīme ir pavadījumā dzirdamie modernie ritmi, kurus lielākoties akustiskajos konferences priekšnesumos jaunais mūziķis izmantot nemaz nevarēja. Piemēram, šajā!
http://www.youtube.com/watch?v=L6M9ttllxJ8
Tā kā īstajiem “Coldplay” galīgi nav laika uzstāties visur, kur vien kāds viņus vēlas dzirdēt, ar steigu ir nepieciešami aizstājēji. Maz ko jaunu un interesantu iespējams sadzirdēt Īrijas jaunās supergrupas “Kodaline” dziesmās, taču, domāju, neviens nenoliegs -gan instrumentu spēle, gan solista Stīvena Gerigena vokāls ir spožā formā!
http://www.youtube.com/watch?v=LFzIhlS7b_Y
Diez vai kaut ko ļoti mainīs manas domas par Džeiku Bagu, kura vārds šobrīd rotā ikviena Eiropas mūzikas izdevuma vāku. Astoņpadsmit gadu vecumā Bags, protams, arī dzīvajā izklausās vareni. Pārbāztajā “Huize Maas” koncertzālē vēlreiz tika apstiprinātas baumas, ka turpmākos gadus jaunajam bardam būs jāpavada uz vispasaules festivālu skatuvēm!
http://www.youtube.com/watch?v=eHnyebIQXe4
Mūsdienu Eiropas populārajā folkmūzikā (kopš “Noah And The Whale” hita “5 Years Time”) pietrūkusi sievietes un vīrieša vokālu mijiedarbība. Kamēr cilvēce joprojām zina tikai vienu “The Lumineers” dziesmu, vēljoprojām kāda koncertzāle varētu būt piemērota arī īru jauniešiem “Little Green Cars”, kuri jau bruģējuši sev panākumus ASV un sarakstījuši pāris satriecošas melodijas! Jauniešu atturīgais izpildījums man atgādina 2006. gadu, kad pirmo reizi redzēju tolaik daudzsološos “Noah And The Whale”!
http://www.youtube.com/watch?v=ZH0my4NusFg
Joprojām nespēju atcerēties kur īsti jau pirms “Eurosonic” kaut ko biju dzirdējis par velnišķīgajām somietēm “LCMDF” (atšifrējums – Le Corps Mince de Françoise jeb “Fransuāzas tievķermenis”). Izrādās, ka patiesībā tik velnišķīgas somietes viss nav, infantīlisma un bezgaumības pilnajās dziesmās ir pat kaut kas šarmants, taču neņemos spriest vai tām ir vieta ārpus dažām “nišas” hipsteru ballītēm.
Par spīti faktam, ka tieši Holandē notiek Eiropas lielākā jaunās mūzikas skate, Holandes popularitāte popmūzikas pasaulē beidzas ar dažām lētām popgrupām un superstārdīdžejiem. Kaut ko varētu mainīt “Jacco Gardner”, jo viņu naivās “indie” pop dziesmas noteikti var uzrunāt cilvēkus visā pasaulē! 60. gadu psihodēliski-melodiskā roka apdullināti, “Jacco Gardner” sen zināmajam piešķir tieši tik pietiekamu modernisma devu, lai skanošais atkal skaitītos “stilīgs”! “Jacco Gardner” varētu būt teicami iesildītāji jaunajai “Vampire Weekend” pasaules turnejai!
http://www.youtube.com/watch?v=DKdNl4o6pSA
Visiem zināmu notikumu dēļ, pastiprināti šobrīd pasaules uzmanība ir pievērsta britu folkmūzikas skatuvei. Lūk, vēlviens jauns tās vārds – “Champs”. Grupa no Vaita salas, kurā basu spēlē vietējo hipiju supergrupas “The Bees” bundzinieks. Pirmais iespaids galvenokārt saistās ar solista īpašo nazālo vokālu, tikai pēc tam seko neviltots prieks par grupas dziesmām.
http://www.youtube.com/watch?v=kfrG9bdgykQ
Laiks manam šī gada “Eurosonic” lielākajam atklājumam. Centos atcerēties, kad pēdējo reizi kaut ko dzirdēju par vācu “indie” mūziku un aizdomājos par “The Dresden Dolls”, kas nemaz nav no Vācijas, taču lielai daļa klausītāju ar aptuvenām ģeogrāfijas zināšanām noteikti pirmajā mirklī šķitis, ka ir gan. Tātad par vācu “indie” mūziku nezinu neko, taču tas nekas, jo duets “Sea + Air” nemaz nav īsti vācieši – berlīnietim Danielam Bendžeminam pie sāniem ir īsta grieķu daiļava – sieva Elenī. Labi, ja ne Vācijas, tad “kabarē” estētikas sakarā “The Dresden Dolls” nepiesaucu netīšām, jo arī “Sea + Air” atgādina skumjus klaunus, kas ar negaidītiem pavērsieniem sērīgi skaistās dziesmās cenšas izsist no ierindas pat rūdītāko klausītāju. Koncertizpildījumā, kas ļoti atšķiras no tā kā “Sea + Air” skan ierakstā, galveno lomu spēlē Elenī un viņas mīļākais – klavesīns. Tikai pēc tam būtiski atzīmēt abu mūziķu secīgu mijiedarbību pie mikrofona, dziesmas dziedot uz maiņām, un digitālajā laikmetā uzslavēt mīļi naivo tieksmi par katru cenu, spēlējot instrumentu, vēl arī nodarboties ar perkusiju radīšanu. Koncerts iesākas ar kādu Filipa Glāsa citātu un viss tālākais ir secīgi pārdomāts, dramaturģiski nostrādāts priekšnesums. Pats labākais – vismaz uz mirkli man šķiet, ka es nekad neko šādu neesmu dzirdējis!
http://www.youtube.com/watch?v=oyxvP5nIbjw
http://www.youtube.com/watch?v=uHXutBeIihs
http://www.youtube.com/watch?v=mHCBFSo4LEg
Nupat sarakstījis galveno tēmu lieliskajai “The Snowman and The Snowdog” multenītei, Endijs Borouss turpina klīst pa pasauli un šoreiz arī bija iekūlies starp jaunajiem mūziķiem, pulcējot lielas klausītāju masas ikvienā savā “Eurosonic” uzstāšanās reizē. Lai arī Borousa dziesmām nav ne vainas, mūsdienu mūzikas izkārtojumā tām varētu būt grūti atrast konkrētu pielietojumu!
http://www.youtube.com/watch?v=Q29D4Bzzyk8
Tikmēr jaunie francūži “Juveniles” turpina soļot tajā pašā virzienā, kuru jau ieminuši viņu ierakstu kompānijas brāļi, pērnajā “Positivus” pabijušie “Housse De Racket”. Proti – savienot rokenrolu ar elektroniku! Parakstījuši līgumu ar franču gigantu “Kitsune”, par sevi “Juveniles” liek runāt vēl pat pirms dzirdēta viņu mūzika, taču nekādiem uztraukumiem pamata nav – ar viņiem viss ir kārtībā.
“Juveniles” spēlē aizraujošu “jaunā viļņa” caurstrāvotu “indie” elektroroku. Vai kaut ko uz to pusi…
http://www.youtube.com/watch?v=B1UxRo5It6c
Lineā Olsone dzied, spēlējot tikai čellu! Instrumentu apskaņo mikrofons, bet mikrofons ir pieslēgts samplerim. No Imodženas Hīpas līdz Ouvenam Paletam esam atskatījušies un atklausījušies viena cilvēka priekus par tehnoloģijas doto iespēju no viena skaņas resursa uzburt veselu orķestri, tāpēc dziesminieces Annes Brunnes pavadošā sastāva čelliste Olsone šķiet kaut kas īpašs, jo ar tehniskiem paņēmieniem viņa uzskatāmi nelielās, tie vienkārši nemanot un neuzkrītoši vienu instrumentu pārvērš vairākos. Lielākais trūkums Olsonei pagaidām ir melodijas – katrā dziesmā sastopama kāds jau dzirdēts un labi pazīstams gājiens… Bet gan jau ar laiku!
http://www.youtube.com/watch?v=OBWrBkD5vKc
Olsones koncertu klausos omulīgajā kafejnīcā “Coffee Company”, kas ir viena no dažām vietām Groningenas pilsētā, kur dzīvā mūzika skan jau no paša agra rīta, ne tikai vakarā, kad festivāla koncerti notiek teju katrā pilsētas kafejnīcā un klubā. Uzreiz pēc zviedrietes, dažas dziesmas nodziedāt ieradusies jaunā britu soliste Nīna Nesbita. Klausoties viņas izpildījumā, mēģinu saprast kas īsti varētu būt viņas klausītājs. Cik viņam ir gadu un ar ko tas nodarbojas. Bez rezultātiem.
http://www.youtube.com/watch?v=_cDqIXFGPpg
Vēlvienas topošās britu dīvas, jaunās un diezgan noslēpumainās solistes “Foxes” koncerts šķiet aizdomīgs, jo meitenes mute brīžiem neiet kopā ar dzirdamo, kaut iespējams, ka balss apstrādē tiek izmantoti ļoti daudzi efekti… Dīvaini, jo tieši šādas pašas sajūtas rodas, noskatoties arī šo, ne “Eurosonic” koncerta video!
http://www.youtube.com/watch?v=qJ8KufdE0I4
Katrā valstī ir sava “Prāta Vētra”. Kaut kur to sauc par “Deus”, kaut kur par “Kasabian”. Vai “Death Cab For Cutie”. Vai “Die Toten Hosen”. Frančiem ir “-M-“. Šādi apzīmē augstākās raudzes rokzvaigzni Metjū Šedī, kurš no stadiona pēkšņi nonākot mazā koncertzālē, ne mirkli neapjūk. Harizmātiskais a la 80. gadu priekšnesums gan ātri sāk garlaikot, jo franču valoda joprojām nav mana stiprā puse, taču šis noteikti ir piedzīvojums, kas ir jāatzīmē. Video ieraksts, saprotams, nav no “Eurosonic”.
http://www.youtube.com/watch?v=qFdd5HQHZT0
Mūsdienās ikvienam māksliniekam, kas vēlas uzstāties dzīvai publikai, ir jāmeklē veidi kā izpausties koncertā un beļģu populārā “drum and bass” dīdžejs “Netsky” to ļoti labi saprot, pieaicinot dažus reperus un bundzinieku, lai uzspridzinātu jebkuru pūli, kura priekšā nonācis. Arī šis video nav no “Eurosonic”.
http://www.youtube.com/watch?v=SLKjcCr-I2k
Visbeidzot pieminēšu pāris grupas un vienu izpildītāju, ko šī gada konferencē neredzēju, taču 2013. gada jaunās mūzikas kontekstā tos ir svarīgi atzīmēt!
Šī gada britu “jaunās mūzikas” skaļākais roka notikums – “Palma Violets”!
http://www.youtube.com/watch?v=luCjGwkSxsc
Vācu “kāzu orķestris” “Terribly Overrated Youngsters” ar rokgrupas sastāvu spēlē štengrus franču elektrohītus! Jā! Ar klasiskiem roka instrumentiem!
http://www.youtube.com/watch?v=eKVkQtTsNrc
Jauns britu dziesminieks Lūks Sitals Sings, kurš, gluži tāpat kā pērnā gada “Eurosonic” redzētais Bendžemins Franciss Leftvičs, dzied gaužām godīgas un klusas folkdziesmas par mīlestību.
http://www.youtube.com/watch?v=d09A9Tv77z0
Par Lauru Mvulu šogad dzirdēsim bieži. Domāju nav nepieciešami lieki paskaidrojumi kāpēc.
http://www.youtube.com/watch?v=u8JndAGyirE
Un rumāņu populārākā grupa “Grimus”… Viņu neatlaidīgajam menedžerim reizes piecas apsolīju aiziet uz viņu koncertu konferencē, taču… Jau iesildījuši “Red Hot Chili Peppers” un “Placebo” – nekā diži oriģināla, bet būtu forši, ja Latvijā būtu kaut viena rokgrupa, kas spēlētu kaut ko šādu!
http://www.youtube.com/watch?v=neJ93aWa3R8
Un beigšu uz tās pašas nots ar kuru sākām! Võibolla ühel päeval me teeme seda!
http://www.youtube.com/watch?v=GQjaovtx8Ck